CILVĒKJAUDA

Nauris Svika attīsta līderus un komandas "ārpus ierastās klasikas" un vēlas, lai arvien vairāk mūsu cilvēku un līderu spētu paveikt neiespējamo un darīt to pasaules līmenī. Naurim ir militāra izglītība un pieredze, tai skaitā - kara zonās. Viņš iesaka būt atvērtiem izmaiņām, noņemot "no galvas ego-kroni", jeb tieši otrādāk - "novilkt pastalas un aizsviest pa gaisu kalpa sindromu". Nauris uzskata, ka "mūsu gēnos ir viss nepieciešamais, lai 21.gadsimtā kļūtu par pasaules līmeņa personībām". Viņš ir sarakstījis grāmatu "Cilvēcīga vadība". Šajā sarunā Nauris stāstīja par militārās izglītības iegūšanu, par savu pieredzi dienējot kara zonās un kas, viņaprāt, ir jāņem vērā komandu līderiem.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

2:25 “Līderības šamanis”, bijušais militārists Nauris Svika

4:54 Kādu kļūdu Nauris pieļāva, sākot mācīt līderību uzņēmumos

7:41 Pareizais lauku puika ar vēlmi būt uz skatuves nokļūst Aizsardzības akadēmijā

14:57 “Vērā ņemams ir jebkurš sasniegums”

16:34 Praktiskā pieredze militārajā akadēmijā Vācijā, kas šobrīd palīdz mācīt līderību Latvijā

20:28 “Mums, ārzemniekiem, visu laiku vajadzēja sevi pierādīt.”

31:13 Kuri bija grūtākie brīži, dodoties misijās uz konflikta zonām Kosovā un Irākā

35:23 Kādas vērtīgas dzīves mācības Nauris ieguva misijā Irākā

38:47 “Beidziet kaunēties prasīt viens otram padomu.”

45:46 Intuīcija un līderība – kā šīs lietas tiek iekļautas apmācību programmās

1:00:46 Iemesli lēcienam no militārās uz biznesa vidi

1:03:36 Kāpēc militārās metodes ne vienmēr strādā komandas saliedēšanas pasākumos

1:07:56 Teorija par četriem darbinieku tipiem, kas sastopami katrā organizācijā

1:11:49 Kādu apmācību programmu Nauris sastādītu Cilvēkjaudas komandai, ar mērķi pacelt tās jaudu

1:15:44 “Es uzskatu, ka nav krīzes. Tā ir jaunā realitāte, kurā mums ir jādzīvo”

1:21:13 Spēcīgie monstri un pelēkā masa – kādi ir Naura novērojumi par jauniešiem darba vietās

1:26:27 “Mēs, diemžēl, cilvēkus nevis vadām, bet menedžējam.”

Inese Pučeka veido podkāstu "Retinātā gaisā", kur notiek sarunas ar pašmāju alpīnistiem un klinšu kāpējiem, lai neatstātu "gājienus uz virsotnēm tikai to cilvēku atmiņās, kas kopā saluši vienā teltī". Ineses mērķis ar podkāsta stāstiem ir iedvesmot ikvienu, kuru vilina šauras kalnu taciņas, kilometru augstas granīta klinšu sienas, saplaisājuši ledāji un sniegotas virsotnes.

Darba ikdienā Inese ir TV izpildproducente, bet savu brīvo laiku viņa pavada piedzīvojumos - garos pārgājienos, klinšu kāpšanā un kalnos. Viņas stāsti izraisa vēlmi atļauties sev vēl kādu piedzīvojumu un varēt vairāk.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:15 Uzkāpt iepriekš nekāptā virsotnē Kirgizstānā

4:36 Māksla katru grūtību pārvērst piedzīvojumā

13:20 “Uzskriet” Kazbegā

18:04 Trīs iemesli, kāpēc radās podkāsts ar kalnu un klinšu kāpējiem “Retinātā gaisā”

24:07 Kāda ir klinšu kāpējas ikdienas treniņu rutīna

27:48 “Vispār man patīk varēt lietas”

30:02 Vai vienkāršam ikdienas skrējējam ir vajadzīgs skriešanas treneris

34:50 Psiholoģiskie un fiziskie izaicinājumi, kāpjot 7000 metru augstā virsotnē

39:31 Būt gatavam pieņemt neparedzētas situācijas izmaiņas

46:08 Fiziskie un pašsajūtas izaicinājumi, atrodoties augstkalnos

51:57 Trilleris galvā un sarunāšanās ar klintīm

56:23 “Vienmēr pirmā pieredze tev daudz ko iemāca”

1:00:03 Piedzīvojumi, vienai ejot Karaļa kalnu taku Zviedrijā

1:07:13 Doties dabā iepazīt īsto sevi

1:11:59 Kādus pārgājienu apavus izvēlas piedzīvojumu meklētāja Inese Pučeka

1:13:47 Cik izmaksā brauciens uz augstkalniem

1:17:18 Pirmā pieredze ar kāpšanu pa ledus sienu

1:20:48 Kādus ieteikumus no klinšu kāpšanas profesionāļiem Inese ņēma vērā, dodoties 7000 metru augstajā virsotnē

1:27:41 Trīs epizodes no podkāsta “Retinātā gaisā”, kuras Inese iesaka noklausīties ikvienam

1:34:51 Komandas un biedra pleca nozīme, esot augstu kalnos

1:45:00 Kas atrodas alpīnistu somās, un kā tiek sadalīts nesamais

1:46:50 Ieteikumi un novērojumi no pieredzes, kas var noderēt citiem kalnos kāpējiem

1:55:05 “Tu pats izdomā lietas, no kā tu baidies”

Kaspars Misiņš gadiem ilgi aktīvi ceļo pa pasauli, vienlaicīgi pelnot naudu. Viņam patīk izbraukāt visas malas, nogaršot velnsviņzin ko, apskatīt visu, ko var apskatīt. Vēlams - siltumā. Var diezgan ekstrēmi.

Aicināju viņu uz sarunu, lai pastāsta, kā viņš un partnere Una abi ir uzdizainējuši savu neatkarīgo dzīvesstilu, kur galvenās sastāvdaļas ir dators, interneta pieslēgums, pase un maksājumu karte.

Prasīju arī, lai pastāsta, kā var ceļot izdevīgāk. Un kā atrast darbu ceļojumos tiem, kuriem tas būtu izdevīgi.

Kaspars savā darbā daudz izmanto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tāpēc runājām arī, kā tos izmantot veidā, kas ietaupa laiku un dod labus rezultātus.

Vairāk informācijas sarunas lapā.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:37 Ko nozīmē modernais jēdziens - digitālais nomads

5:07 Facebook grupas “LATVIEŠI CEĻO – Diskusijas par ceļošanu” autora Kaspara Misiņa pēdējā gada piedzīvojumi Taizemē, Laosā, Malaizijā, Bangladešā, Indijā, Vjetnamā, Korejā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Tuvajos Austrumos

18:48 Kā ir iespējams izturēt 40 un 50 grādu karstumu pēc Celsija skalas

20:37 Kādas ir atšķirības infrastruktūrā un attieksmē pret kājām gājējiem dažādās valstīs

24:27 Nepieķerties lietām un vietām. Kad visu savu iedzīvi var ietilpināt 20 litru maisiņā

26:20 Spontānais lēmums, kas 2012.gadā izmainīja Kaspara un Unas dzīvi

29:40 Kā ceļot “pa lēto”

36:44 Ar ko atšķīrās brīvprātīgā darba pieredze Malaizijā, Itālijā, Kanāriju salās un Francijas laukos

42:26 Kā radās ideja pelnīt naudu ceļojot

52:35 Kas ir afiliate marketings un SEO (Search Engine Optimization)

54:00 “Blogi ir dzīvāki kā jebkad”

1:02:16 Kā satura radīšanā un pārdošanā prasmīgi pielietot AI (mākslīgo intelektu). Dažādu rīku plusi un mīnusi

1:14:25 “Tips&tricks” afiliate un SEO marketingā

1:19:00 TikTok eksperiments Taizemē

1:23:11 Pārvarēt bailes un sākt darīt

1:26:23 Kaspara nākotnes plāni saistībā ar pelnīšanu Youtube platformā

1:31:42 “Sakārto savu SEO un cilvēki tevi pamanīs”

1:40:31 Kaspara pieredze ar AI lietošanu latviešu valodā

1:46:01 Aplikāciju un mobilo sakaru risinājumu ieteikumi ceļotājiem

1:51:14 Idejas, kā iegādāties avio biļetes par visizdevīgāko cenu

1:56:11 Vai ceļojumos ir nepieciešama apdrošināšana

Marija Ābeltiņa ir grāmatas “Profesionālā izdegšana” autore, zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Mūsu pirmajā epizodē Marija piedāvāja risinājumus, kā var sev palīdzēt, lai neiedzīvotos izdegšanā, un ko var darīt, ja tā ir notikusi.

Pēc epizodes saņēmām lūgumus to turpināt un pievērsties arī iekšējā kritiķa tēmai. Iekšējais kritiķis bieži vien ir izdegšanas vai vismaz slikta garastāvokļa līdzdalībnieks. Marija pastāstīja, kā ar to apieties. Runājām arī par grūtībām attiecībās ar sarežģītiem līdzcilvēkiem un kā sevi pasargāt no savu iekšējo resursu pārtērēšanas tajās.

Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!

Pilnu sarunu skaties vai klausies šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

4:29 “Viena recepte, visticamāk, nestrādās. Ja mēs dažādi izdegām, mums ir dažādi jāatgriežas”

10:57 Vai, lai atgrieztos darbā, ir jāgaida pilnīga atveseļošanās no izdegšanas

14:07 Cik svarīgi ir novērot un piefiksēt savas enerģijas dinamiku. Prakse, kādu vērts ieviest ikdienā

22:23 Ko iesākt ar savām nereālajām ekspektācijām uz ilgi gaidīto atvaļinājumu

26:46 Ideālā harmonija starp dažādām dzīves sfērām

29:43 Kas ir jāzina cilvēkam, kuram ir raksturīgi iekļūt izdegšanas vai depresijas stāvoklī

36:12 Praktiski padomi, kas palīdz izkļūt no depresijas

46:30 Dialogs ar iekšējo kritiķi – kā to pamanīt un nolikt pie vietas

54:43 Kā mana attieksme pret sevi ietekmē citu attieksmi pret mani 

57:44 “Veco problēmu smaka” – kā vecie attiecību musturi ietekmē mūsu dzīvi šodienā

1:05:39 “Bieži vien toksiskās attiecības ir tur, kur kāds nevar realizēt savas vajadzības”

1:09:25 Ieteikumi, ko darīt, ja izdegšana radusies toksisku attiecību rezultātā ģimenē vai darbā

1:23:50 Kā sajust izdegšanas priekšvēstnešus

1:25:06 Kādu palīdzību ir vērts meklēt, ja mazu bērnu mamma ir tuvu izdegšanai

1:27:40 “Ir labi sagrupēt spēkus, lai uzstājīgi palūgtu palīdzību”

1:33:30 Viļņošanās, kuru nevajadzētu palaist pašplūsmā

1:34:40 Kā darbojas uzvedības eksperimentu metode

Šī saruna ar daudzu iemīļoto dakteri Klaunu jeb Igoru Narovski ir turpinājums mūsu pirmajai sarunai - ko par sevi un savām emocijām varam mācīties no dakteriem klauniem. Pirmo sarunu skatījās un tās automātiskos tulkošanas subtitrus, ko nodrošina youtube, izmantoja arī cilvēki, kuri paši krieviski nerunā (skat. zemāk, kā to var izdarīt). Par pirmo sarunu saņēmām neparasti daudz pateicības vēstuļu un komentāru - gan no sievietēm, gan vīriešiem. Te daži citāti:

"Liels paldies par šo interviju, esmu to noklausījies vismaz 10 reizes un ik pa brīdim tinu atpakaļ (...)".

"Saruna, kuru klausīšos vēl un vēl. Tik emocionāli piesātināta- no smiekliem līdz asarām. (....)"

"Pateicos tūkstoškārt par šo sarunu. Ļoti daudz nozīmēja. Klausīšos vēl.. un pēc tam varbūt vēl..."

Saņēmām daudz lūgumu veidot turpinājumu šai sarunai. Šajā reizē Igors stāstīja, kādi ir pieci galvenie elementi, kurus māca topošajiem dakteriem Klauniem un kas var noderēt arī citiem. Piemēram, vieglums, vienkāršība, prieks. Mēs runājām arī par Igora piedzīvoto darbā ar pacientiem un karā cietušajiem. Igoram šādu stāstu ir daudz un tos atradīsi viņa nesen iznākušajā terapeitisko stāstu grāmatā "Daktera Klauna brīnumainās spēles".

Ja tev noderētu tulkojums šai vai iepriekšējai sarunai ar Igoru, ko veido automātisks youtube AI rīks, tad skaties sarunu youtube platformā un uzliec sev vajadzīgos iestatījumus - video ekrānā, apakšējā joslā nospied CC, tad zobratu, tad vēlreiz CC un tur izvēlies latviešu vai citu valodu, kas parādīsies subtitros (reizēm tam vajag pat 24h, lai rīks pēc tā iestatīšanas sāktu darboties). Paldies @Aljgjis par instrukciju!

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:42 Kādus stāstus varēs atrast Dr.Klauna Igora Narovski jaunajā grāmatā

13:27 Par gaidām. Ko mēs sagaidām no klauniem, no cilvēkiem, un kāpēc realitāte viemēr ir bagātāka.

19:38 Trauksme, kas pāraug bailēs. Kā ar to spēlēties un kur to novirzīt

29:28 “Klauns ir emocionāls dzīvnieks, kas vienmēr gatavs jebkam, kas varētu notikt”

32:13 Kādi ir pieci galvenie elementi, kurus Igor Narovski māca topošajiem dakteriem Klauniem

34:05 “Vienkāršība palīdz satikties ikvienam” – kā vienkāršības principu pielietot savā ikdienā

42:54 “Ja tu esi godīgs, tev nav vajadzības domāt” – cik atbrīvojošu sajūtu var iegūt, jebkurā sarunā esot godīgam

47:28 Pagrieziena punkts Dr.Klauna radošajā attīstībā

50:12 Kāpēc dalīšanās ar savām sajūtām, emocijām un idejām ir uzskatāma par lielu dāsnumu otram cilvēkam

51:56 Dāsnums un ievainojamība

54:09 “Viegla attieksme pret nāvi dara vieglu dzīvi” – kā grūtas situācijas uztvert ar vieglumu

58:32 Kādā veidā mūsu pārlieku nopietnā attieksme pret emocijām atņem dzīvei viegluma sajūtu

1:09:10 Praktisks piemērs, kā dakteri Klauni apmācībās mācās viegluma sajūtu

1:17:51 “Prieku var iegūt pilnīgi no jebkā un jebkuras situācijas”

1:20:58 Domas un ieradumi kā muskuļi, kas jātrenē, ja vēlamies savādākus rezultātus kā ierasts

1:24:51 Kā ar ķermeņa palīdzību iegūt klātesamības – šeit un tagad sajūtu.

1:30:24 Kas dakteriem Klauniem palīdz izturēt milzīgo psiholoģisko slodzi; gadījums Kijevas slimnīcā

1:34:56 “Jebkurš konflikts var kalpot par brīnišķīgas draudzības sākumu”

Kad pirmo reizi dzirdēju apzinātības skolotāja Anša Jurģa Stabinga uzstāšanos konferencē "Dzīves Balanss", mani piesaistīja viņa teiktais, ka "laime ir prasme" un tātad to var apgūt tāpat kā jebkuru citu prasmi - valodas, sportu vai amatu. Aicināju viņu uz sarunu, lai uzzinātu, kā notiek šīs prasmes apgūšana un kā to var paveikt cilvēks, kuram ir aktīva dzīve, daudz pienākumu un arī problēmu.

Ansis Jurģis Stabingis pēc izglītības ir psihologs (M.Sc., LU). Pateicoties savai pasniedzēja darba pieredzei SFU (Vīnē), RPIVA, RSU (Rīgā), viņš organizācijām vada kursus un mācības par personāla vadības un biznesa psiholoģijas tēmām apzinātības jomā (attieksme, stresa pārvaldība, laime kā prasme, mentālā higiēna, apzinātība attiecībās).

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

6:38 Kādēļ var apgalvot, ka laime ir prasme un to var iemācīties

Digitālo tehnoloģiju lietošanas ieradumi ikdienā mums ne tikai dod vērtīgas iespējas, bet arī rada riskus, kas negatīvi ietekmē mūsu attiecības, komunikācijas spējas un to, kā jūtamies. Šie riski attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem, reizēm līdz pat bezspēcības sajūtai. Latvijas Universitātes (LU) profesorei Zandai Rubenei jautāju, ko varam darīt, lai savā dzīvē saprātīgāk integrētu viedierīču lietošanu, nevis riskanti pakārtotu savu dzīvi viedierīcēm.

Zanda Rubene ir izglītības zinātņu profesore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes prodekāne un vadošā pētniece zinātnes jautājumos. Viņa ir sarakstījusi grāmatu “Digitālā bērnība”, par digitālā laikmeta ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā. Grāmatā viņa cenšas atbildēt jautājumu, kā iespējams dzīvot skaistu un jēgpilnu dzīvi arī digitālā laikmetā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:06 Vadīt trīsdesmit četrus doktorantus. Kas šobrīd tiek pētīts izglītības zinātnēs

6:05 Pieredze, kāda cilvēcei nav bijusi. Kas ir noticis ar mūsu atpūtu digitalizācijas laikmetā

10:50 Kas ir FOMO (Fear Of Missing Out) un jaunais “trends” JOMO (Joy Of Missing Out)

12:24 Ko nozīmē jēdziens tehnoference, kur to sadzīvē var novērot un kā tā ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības

15:34 Kādu kaiti nodara bezjēdzīga tehnoloģiju izmantošana

24:55 “Mēs nevaram regulēt informatīvo plūsmu, kas gāžas pār mūsu galvu, bet mēs varam regulēt savus paradumus”

30:13 Kā izkļūt no apburtā loka, lai tehnoloģiju izmantošanas vietā atgrieztos sarunāšanās

37:11 Ko rāda pētījumi – kā pēdējā laikā ir mainījušies cilvēku savstarpējās komunikācijas paradumi

41:23 Pēc kādiem kritērijiem cilvēki izvēlas savas profila bildes sociālajos medijos un ko pēc tām par viņiem var spriest

56:23 Kā orientēties un izšķirot, kādu informāciju patērēt digitālajā vidē

1:06:52 Šaurā robeža starp “būt informētam” un “būt pārinformētam”

1:09:52 Kuras ir tās situācijas, kad kritiskā domāšana nepalīdz

1:20:30 Piemēri, kā mediju saturs manipulē ar cilvēkiem

1:28:19 Kritiskā domāšana pret maģisko domāšanu

1:34:57 “Domāju, ka vecāki uz mani dusmosies” – Zandas Rubenes jaunā grāmata “Digitālā bērnība”

1:37:03 Eiropas politiskās vēsmas un paradumi digitālā satura ierobežošanā bērniem

1:49:03 Ieteikumi, kā ģimenē iedibināt veselīgākas attiecības ar viedierīcēm, sākot jau no mazu bērnu vecuma

1:55:00 “Vieglāk ir noteikumus izvirzīt, kamēr bērni ir mazi. Ja bērni ir pusaudži, tad noteikumi ir jāveido kopā”

Šajā sarunā es kvantu fiziķim un profesoram Vjačeslavam Kaščejevam uzdrošinājos jautāt visu ko, kas mani viņa neparastās personības un pamatīgo zināšanu sakarā fascinē un pārsteidz. Tāpēc jautāju, kā viņš spēj darīt "dziļo darbu", kas prasa milzīgu koncentrēšanos un iedziļināšanos. Jautāju par cilvēku problēmām ar fiziku, "stulbiem" jautājumiem, klimata pārmaiņām. Mani īpaši interesēja viņa prasme pietiekami vienkāršā valodā stāstīt par sarežģītām tēmām un viņa aizrautība. Atļāvos pajautāt arī par Dievu. Atbilde mani pārsteidza un aizkustināja. Profesors runāja arī par dzīvi savā burbulī un prieku par to. Jautāju par izdegšanu un to, kā aizvākt traucējošu "troksni" galvā, lai varētu darīt to, kas cilvēkam svarīgs. Profesora enerģija ir fenomenāla. Tāpat kā viņa domu gājiens.

Profesora pieminētos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:10 Divas lietas, par ko ir pārliecināts fizikas profesors Vjačeslavs Kaščejevs

7:04 “Skolotāja profesija ir transformējusies. Tā prasa krietni vairāk, nekā tā ir prasījusi agrāk” – kā iemīlēt fiziku

14:11 Pie kādiem pētījumiem un atklājumiem šobrīd strādā profesors

19:00 Anekdote par fizikas tēmu

20:02 Dalām ziloni un skatāmies, kas sanāks

22:49 “Ir pārāk viegli noticēt, ka ir pārāk grūti”

24:54 Resursi, kur par fiziku uzzināt visiem saprotamā veidā

27:33  “Noformulēt savu jautājumu jau ir puse no atbildes”

30:23 Kā Vjačeslavam Kaščejevam izdodas runāt par sarežģītām tēmām cilvēkiem saprotamā valodā

34:43 Bērnības “trauma” par matemātiku, kas rezultējas kopprojektā ar matemātikas profesoru

37:05 Vai arī fiziķus nomoka jautājums par dzīves jēgu

48:56 Divi draugi – fiziķis un teologs jeb Vjačeslavs un Indulis

53:10 Ugunskura kurināšana viesistabā jeb pārdomas par klimata pārmaiņām

1:01:23 Kā tiek izdomāti uzdevumi olimpiāžu dalībniekiem

1:05:57 “Zinātnē vislielākais izaicinājums ir atrast jautājumus, kuri ir uzdošanas vērti”

1:07:36 Kādas pūles prasa nenovirzīties un spēt darīt dziļo darbu

1:15:43 Mikro un makro līmenī staigājošais profesors

1:17:39 Attiecības ar mākslīgo intelektu

1:20:32 Vai tik aizrautīga personība kā Vjačeslavs Kaščejevs ir piedzīvojusi izdegšanu

1:24:58 Dzīvot savā laimes un savu cilvēku burbulī

1:30:36 Ieteikums pusaudžu vecākiem, kur bez maksas var papildus mācīties fizikas zinātni

1:34:40 “ne lasītājs, bet rakstnieks”

1:38:38 “Novākt troksni, lai skaistas lietas varētu augt”

Jaudīgi cilvēki man treniņos ik pa laikam saka, ka ir pārguruši, neskatoties uz savām darbaspējām un dzīvē ieviestajām sistēmām. Kad kopā paanalizējam katra situāciju tuvāk, izrādās, ka lielu daļu savas jaudas viņi tērē, darot to, kas ir jādara citiem: partneriem, kolēģiem, bērniem, draugiem, darbiniekiem u.c.
Uz jautājumu, kāpēc tu to dari, viņi atbild, ka tas otrs ar darāmo netiek galā. Un te nav runa par kontroles neatdošanu darītājam vai mikro menedžēšanu. Tās bieži ir situācijas, kurās saskaramies ar otru pusi, kuri ir iemanījušies viltīgi izspēlēt "mērķtiecīgās nevarības" kārtis:

- "Es nevaru nomainīt bērnam pamperi, man rauj augšā no tās smakas."
- "Ej runā tu ar priekšnieku, man ir bail."
- "Man bail braukt pa ārzemju šosejām. Brauc tu."
- "Es nekliedzu. Man vienkārši ir tāda balss."
- "Aizved mani. Sagaidi mani."
- "Es nevaru atteikt mammai paņemt viņas zupu uz mājām. Nu, izmet, ja jau tev traucē."
- "Es nevaru atrast, kur ir manas drēbes, atslēgas, lietas."
- "Piezvani tu uz to iestādi, man riebjas zvanīt, nevaru parunāt."

Ginta Gaumala šajā sarunā stāsta, kā cilvēki reizēm diezgan mērķtiecīgi izmanto savu "nevarību" un kā šo situāciju mainīt.

Ginta ir gan vadītāja Argentīnas tango studijā El Abrazo, gan strādā uzņēmumā TrainingLab, kurā viņa veido un vada dažādas biznesa apmācības, tostarp tādas, kas palīdz uzlabot komunikāciju un gaisotni kolektīvā, kur ļoti būtiska loma ir cieņpilnai saskarsmei.

Vairāk informācijas sarunas lapā.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:02 Ko nozīmē jēdziens “Weaponized Incompetence”

5:12 Piemēri, kā izpaužas “mērķtiecīgā nevarība” ikdienas situācijās darbā un ģimenē

13:53 “Notiek tikai tas, ko mēs pieļaujam” – kā tikt galā ar pusaudžiem, kuri nevēlas palīdzēt ikdienas darbos

16:45 Ko zaudē uzņēmums, ja viens vai vairāki tā darbinieki sāk piekopt “mērķtiecīgās nevarēšanas” stratēģiju

22:34 Kādēļ joprojām valda uzskats, ka par attiecību kvalitāti ir jārūpējas galvenokārt sievietēm

24:20 Iespējamie iemesli, kādēļ cilvēki nodarbojas ar “mērķtiecīgo nevarību”

29:18 Ko darīt, lai izvairītos no manipulatīvas uzvedības

36:35 Ko Ginta Gaumala atklāja savā pētījumā par pāru attiecībām

40:24 “Kritika un pārmetumi ir pēdējais, ko izmantot attiecībās”

44:38 Ko darīt, kā komunicēt ar otru cilvēku, kurš pret tevi izmanto “mērķtiecīgās nevarības” paņēmienus. Trīs punkti

58:08 Pirmie mazie signāli, kurus nevajadzētu palaist garām, pirms tie pāraug milzīgā neapmierinātībā

1:02:02 “Dusmas ir mūsu pirmā reakcija, aiz kurām var slēpties daudz citu nianšu”

1:10:24 Kas strādā labāk par pavēlēm un komandēšanu

Profesore, endokrinoloģe, daktere Ilze Konrāde šajā sarunā pastāstīja, ko saskaņā ar šī brīža medicīnas iespējām mēs varam vai nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu, ja gribam kvalitatīvu, veselīgu un ilgu dzīvi. Mēs sarunu balstījām uz ārsta Peter Attia grāmatu "Outlive", kas ir par ilgdzīvošanas zinātni un mākslu.
Šī grāmata ar tās jaudīgo saturu ir uzlabojusi manas un mana vīra ikdienas izvēles. Tās saturs paceļ motivāciju gan vairāk sportot, gan pievērst uzmanību citiem faktoriem, kas ietekmē spēku, jaudu un prieku par dzīvi. Mēs abi to iesakām saviem draugiem un kolēģiem, kurus arī interesē pilnvērtīga dzīve pēc iespējas veselīgākā ķermenī.

Dakterei Konrādei jautāju, kas no grāmatas satura varētu noderēt citiem. Runājām arī par biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā, par to, ko meklēt un saprast savās analīzēs, un kā pašiem mazināt veselības riskus, kas pasliktinātu dzīves kvalitāti.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:26 Kā laika gaitā ir mainījies medicīnas redzējums uz iespējām pagarināt kvalitatīvu un veselīgu dzīvi 

6:42 Vai metformīna preparāta lietošana pagarina dzīvi vai uzlabo tās kvalitāti

10:54 Kas ir metaboliskā disfunkcija un kas to ierosina

15:11 Ar ko bīstami ir uzkrājušies tauki ap iekšējiem orgāniem; kāds mehānisms ierosina insulīna “inflāciju” jeb insulīna rezistenci

17:45 Kādas funkcijas veic insulīns

22:05 Kā izpaužas insulīna rezistence, kādas slimības tā ierosina sievietēm un kādas vīriešiem

28:41 Insulīns un onkoloģija – kādi mehānismi to var ierosināt

32:17 Kādi ir galvenie nāves iemesli Latvijā pēdējos gados

35:46 “Sēru vītola fenomens” un dažādi holesterīna veidi un to darbības specifika

39:58 Ko mēs varam un ko nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu

46:52 Kā iespējami ātrāk un veiksmīgāk noķert “signālu par aisbergu”; ieteicamo asins analīžu uzskaitījums un skaidrojums

59:36 Mācāmies lasīt asins analīzes. Vai “normāls” vienmēr nozīmē “optimāls”

1:05:45 Intervālu gavēšana un omega3 taukskābes – kas jauns pētījumos

1:10:03 Proteīns un “iņ un jaņ” princips

1:15:34 “Ir svarīgi, kur tu gribi nokļūt” – uzturs un fiziskās aktivitātes; īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un ieguvumi

1:22:33 Kur rast motivāciju fiziskajām aktivitātēm

1:24:55 “Trešais valis”, un kāda ir saistība miega badam ar lieko svaru

1:31:19 Psihosociālā stresa mazināšanas veidi

1:33:11 Vienkāršās un mazās lietas, kuras atcerēties, piedomāt un izdarīt ikdienā, kas dod lielu ieguldījumu veselīgākā nākotnē

1:37:20 Vai insulīna rezistence var būt arī tieviem cilvēkiem

Ilzes Lipskas sirdslieta ir dārzeņi, un to nav iespējams nepamanīt. Kopā ar vīru Juri un četriem bērniem viņi saimnieko bioloģiski sertificētā saimniecībā "Absolūts Ēd". Ilze pēc izglītības ir filozofs, Juris - ekonomists, bet praksē viņi apstrādā savu zemi, audzējot dārzeņus un zaļumus, kuriem jābūt ikviena cilvēka ēdienkartes pamatā. Paši audzē un paši arī piegādā - svaigu no dārza vai pārstrādātu pulveros un citādākos produktos līdz pasūtītāju durvīm.

Abi ar Juri izgudro dažādus veidus, kā ierobežotos apstākļos savu produkciju uzglabāt un pārstrādāt, mijiedarbojoties ar dabas neparedzamajiem pārsteigumiem, lai ar veselīgu ēdienu dažādotu cilvēku ēdienkarti. Viņi nodrošina to slaveno dārzeņu varavīksni šķīvī, ko iesaka visdažādākie veselības speciālisti.
Ilze ir ļoti aktīva sociālajos medijos.

Mēs runājām par plānu A, kas neiet pēc plāna un ir iemesls plāniem B, C un arī D. Runājām par darba mīlestību un spēju izmantot to, kas ir, lai virzītos uz priekšu. Tā ir saruna par praktisku radošumu un resurspratību.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:04 Kad uzņemtais risks un nodedzinātie tilti attaisnojas

7:06 Kā “zaļi, jauni gurķi” sāka iekopt savu saimniecību laukos

10:16 Par ekspektācijām un īstenību. Ne pārāk veiksmīgā tirgus pieredze

14:47 “Man visu mūžu būs siltas jūtas pret Twitteri”

16:28 Kādēļ zemniekam ir grūti konkurēt ar lielveikalu

18:23 Kā notiek pavasara sēšanas darbu plānošana, lai nodrošinātu pilnas produktu kastes klientiem

24:28 “Katrs mans klients man ir tik ļoti mīļš”

25:51 Kāds risinājums tika izdomāts, lai samazinātu dārzeņu aiziešanu zudumā

32:37 Kādi dārzeņu un garšaugu pulveri ir pieejami “Abolūts Ēd” saimniecībā, un kā un kur tos pielietot 

35:58 Kā Laura iemīlējās poblano piparu pulverī

45:15 Kā “Absolūts Ēd” saimniecība ir izaugusi 16 gadu laikā

47:39 “Tīri mierīgākai dzīvei tu ej uz priekšu tādā tempā, kā tu vari. Ja tu nevari atļauties, tad, iespējams, tev to nevajag”

49:26 Kā to visu par paspēt; vai Ilze zina, kas ir atvaļinājums

53:13 Kā Ilzei Lipskai izdodas tik jēgpilni un garšīgi nokomunicēt savas saimniecības stāstu sociālajos medijos

55:57 Cik un kāda tehnika ir saimniecības rīcībā un kāda metode tiek pielietota, lai apkoptu visus dārzeņu laukus

58:37 Mīlestība uz ziemu; stāsts par neredzīgajiem vecvecākiem

1:04:45 Iemācīties sadzīvot ar dabu, pat ja tā noposta visus darba augļus

1:12:10 Kur aug kājas viedoklim, ka bioloģiski audzēti dārzeņi ir dārgi

1:15:20 “Ir tikai jādara un izdosies”

1:20:33 Veids, kā Ilze veido klientu uzticību saviem produktiem 

1:25:25 “Nedēļa, kurā tu esi izdarījis pusi no tā, ko vajadzētu izdarīt, tā ir lieliska nedēļa"

Dace Rence ir trenere programmā KETBA (kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe) un atbalsta centra TILTS pārstāve un sociālā darbiniece. Daces sirds deg par partnerattiecībām un komunikāciju pāra starpā. Strādājot kā "KETBA" kursa trenere, viņa ir pārliecinājusies, kā tās pašas zināšanas, kuras māca vecākiem, tikpat efektīvi strādā laulībā, attiecībās ar vecākiem, kolēģiem un draugiem. Mācībās viņa vecākiem stāsta, ka, pirms uzņemt savā ģimenē emocionāli traumētu bērnu, ir nepieciešams apzināties savu pagātni, savu audzināšanu, traumas un piesaistes veidu. Visas šīs zināšanas ir ļoti noderīgas katram no mums, jo pamatos jau mēs visi vēlamies vienu - justies droši savās attiecībās, būt uzklausīti un piedzīvot to, ka mūs redz un dzird. Redz un dzird, ne tikai ar acīm un ausīm, bet arī ar sirdi. Par to ir šī saruna.

Dace par sevi saka, ka abiem ar vīru ir 20 gadu laulība un arī reproduktīvās traumas jeb neauglības pieredze, kas ir bijusi gan lielākais pārbaudījums un sāpe, gan vienlaikus spēcīgākā līme un svētība attiecībām. Dace padsmit gadus audzināja aizbildnībā pieņemtu bērnu, šobrīd strādā ar uzņemošajām ģimenēm (adoptētāji, audžuģimenes). Viņas Instagram konta nosaukums ir "Darling, use your words". Viņa saka, ka ne tikai emocionāli traumēti bērni no ārpusģimenes aprūpes ir "zaudējuši savu balsi", arī mēs paši bieži vien neprotam "lietot vārdus". Un tas bieži vien līdzi nes neskaitāmus pārpratumus, aizvainojumus, sāpes un zaudētas attiecības.Kad mēs izvēlamies un lietojam vārdus, lai paustu savas vajadzības, nevis lietojam uzvedību (manipulējam, šantažējam, draudam, ieslēdzam "kluso teroru"), cilvēki var mums palīdzēt un mēs varam uzsākt sarunu un saprasties.

Iesaku izpētīt resursus, ka pieejami Atbalsta centra "Tilts" mājas lapā par KETBA mācībām, par emocionāli kompetentas skolas kursu. Atver un apskaties arī šo lapu, ko Dace un komanda ir izveidojuši, jo svešu bērnu nav.

Dace veido arī podkāstu "Sirds sarunas", kas ir sarunu cikls ar uzņemošajām ģimenēm un ārpusģimenes nozares speciālistiem. Sarunas par aicinājumu un motivāciju, gandarījumu un izaicinājumiem, par to, ko nozīmē uzņemt ģimenē un savā dzīvē bez vecāku gādības palikušu bērnu un kā vislabāk atbalstīt bērnu un pašiem sevi.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

6.31 Kā cilvēks iegūst emocionāli traumēta bērna pieredzi
8.31 Kā sākās Daces kā bērna adoptētājas stāsts
16:11 Kas ir reproduktīvā trauma
18:08 Kā noslēgt mieru ar sevi, ja nav izdevies tikt pie bioloģiskā bērna
21:24 “Trīs pilnīgi unikālas pasaules, kas sanāk kopā vienā mājsaimniecībā, un mēģina par kaut ko vienoties un dzīvot kopā”
24:07 Spēt atzīt un piedot savas kļūdas
26:36 “Bailes un trauma apslāpē sirdsapziņu”
28:49 Labās lietas, kas nav piedzīvotas – kādu ietekmi tas atstāj uz bērna psiholoģisko stāvokli
32:57 “Normāls vecāks ir tas, kurš kaut vai 40% gadījumu atsaucas uz bērnu vajadzībām”
35:16 Cik svarīga ir pašregulācijas praktizēšana
40:27 Praktiski piemēri, kā sevi savākt gadījumos, kad emocijas iet pāri malām un ir risks nodarīt otram pāri
50:06 Paņēmieni, kā nomierināt bērnu, kurš atrodas kritiskā emocionālā stāvoklī
55:57 “Aiz katras uzvedības slēpjas kāda vajadzība”
57:49 Kāpēc bērniem, kuriem nav bijis primārā aprūpētāja, ir grūti sevi sadzirdēt
1:06:50 Kas ir dzīves vērtību scenāriji un kā tie var uzlabot savstarpējo saskarsmi ģimenē
1:16:39 “Li

Aktiera Kaspara Dumbura nesenākā kino loma ir filmā "Elpot zem ūdens". Pirms tās iznākšanas Kaspars man jautāja, vai varam Cilvēkjaudā aprunāties par atkarības slimību un viņa atveseļošanās pieredzi, kas varētu noderēt citiem (viņš piecus gadus vairs nelieto alkoholu). Kad satikāmies uz sarunas ierakstu, Kasparam pastāstīju, kādu ziņu pirms dažiem mēnešiem man atsūtīja Cilvēkjaudas fans, kurš ar mani padalījās, cik grūta ir viņa cīņa ar atkarībām. Ar Kasparu vienojāmies, ka šo sarunu veltām šim vīrietim, viņa mazajam bērnam un mīļotajai sievietei. Un, cerams, vēl daudziem, kuru dzīvi pasliktina atkarību slimība, kas cilvēkus nešķiro.

Es cienu Kasparu par viņa atklātību, īstumu un tiešumu, lai viņa stāsts palīdzētu atgūt brīvību arī citiem. Paldies lieliskajam vīrietim, kurš man uzrakstīja, paldies lieliskajam vīrietim, kurš ar mani šajā intervijā sarunājās, paldies katram, kurš palīdzēs šai sarunai nonākt līdz cilvēkiem, kuriem tā var noderēt! Jūs katrs darāt šo pasauli labāku.

Kaspars Dumburs ir teātra un kino aktieris. Viņš ir galvenās lomas atveidotājs Andreja Ēķa seriālā "Nebaidies ne no kā". Kasparu aizrauj arī mūzikas ierakstīšana. Te dažas lomas, kurās Kasparu šosezon var redzēt Dailes teātra izrādēs: Lāčplēsis - "Spīdolas nakts", Nātans - "Leopoldštate", Loma - "Kaukāziešu krīta aplis", Prokurors Jusefs Elfajumi izrādē "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" un citās.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:
6:31 Atkarības kā aisberga redzamā daļa

9:54 “Meklēt kopīgo, kas mūs vieno”

11:40 Talants, kuru Kaspars Dumburs neizvēlējās – kā sākās aktiera karjera

18:30 “Iemācīties tekstu nozīmē padarīt to par savu”

24:13 Drosme ar lomu palīdzību iet tādās teritorijās, kur parasti cilvēks neietu

26:59 Dzīve bez uzrakstīta scenārija, kas noveda no ceļa

30:40 Vai talantu var nodzert

33:54 Kāpēc vieglāk būt atklātam, nekā iztaisīties par labāku

37:04 Cik viegli ir spēt noturēties pretī atkarībai, kas “vienmēr ir gatava un pumpējas 24/7”

42:05 Atkarīgā cilvēka domāšanas īpatnības, kas noved pie kārtējās lietošanas

44:36 Kas palīdzēja aktierim apturēt apbreibinošo vielu lietošanu

51:42 Kā atveseļošanās ir ietekmējusi Kaspara attiecības ar brāli

54:15 Savākt šmuci un palūgt piedošanu – kā vārdā to darīt un cik viegli tas ir

57:17 “Tad, kad atkarīgais beidz lietot, šī pasaule kļūst par šo vienu iedaļu labāka”

1:00:36 Attiecības ar pazemību, lūgšanu un ticību

1:15:20 Spēja iemīlēt sevi kā ar efektiem, tā arī ar defektiem

1:21:12 “Jo vairāk drāmas manā dzīvē, jo tuvāk es esmu lietošanai”

1:26:06 Kā neļaut domām valdīt pār dzīvi

1:33:32 Kāda sajūta ir spēlēt narkomānu, kad pats esi no tās bedres izrāpies

1:36:17 Nomest svaru, uzaudzēt muskuļus – kādas sava ķermeņa pārvērtības lomu dēļ ir veicis Kaspars

1:42:20 Kāds ir filmas “Elpot zem ūdens” galvenais vēstījums

1:47:04 “Ir būtiski apzināties savu zemāko punktu”

Kristīnei Bricei stresa tēma ir teju vai sirdslieta. Viņa no tās nevis bēg, bet izzina, cik pamatīgi vien iespējams. Viņa stresam pieiet pavisam praktiski - kādas ir metodes tā kaitīgo seku mazināšanai, kādas ir metodes tā savlaicīgai pamanīšanai, lai situāciju neielaistu. Par to šī saruna. Praktiska.

Kristīne ir TRE metodes pasniedzēja un online relaksācijas studijas vadītāja. Es un mans vīrs Mišels esam lieli viņas darba fani. Esam gan apguvuši TRE metodi, gan to praktizējam. Kristīne zināšanas par stresu pasniedz tik saprotami un vienkārši pielietojami, ka es regulāri vēršos pie viņas pēc ieteikumiem cilvēkiem, ar ko strādāju dažādās programmās.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā. 

SARUNAS PIETURPUNKTI:

2:59 Kādēļ Kristīne Brice par savu misiju ir izvēlējusies palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar stresu
5:13 “Stress ir fizioloģiska reakcija”
10:23 Ko darīt, ja neizdodas nomierināties ar relaksācijas un atslābināšanās metodēm
17:23 Kas ir galvenā atslēga stresa menedžēšanā
21:50 Kā pēc savām darbībām atpazīt, ka stresa līmenis ir sasniedzis bīstamu robežu – “personīgie lakmusa papīrīši"
28:12 Trauksme, stress, spriedze – vai starp šiem jēdzieniem var likt vienādības zīmi
30:34 Kādas kļūdas cilvēki pieļauj trauksmes situācijās, kas notiekošo tikai pasliktina
35:48 Praktiski piemēri, kā rīkoties un ko sev atgādināt brīdī, kad uzmācas trauksme
41:53 Metodes, kas palīdz izlādēt stresu, pirms tas ir izlauzies agresīvā veidā
51:14 Kādas nodarbības un prakses ir pieejamas Kristīnes Brices vadībā
53:33 “Time out” nervu sistēmai – metodes paraugs
55:39 Stresa izlāde ar neirogēnās trīces metodi TRE
1:01:41 “Stresa situācijā tu atcerēsies tikai to, ko tu praktizē ikdienā”
1:03:22 Kristīnes minimālā recepte stresa mazināšanai ikdienā
1:10:01 “Cilvēki bieži vien vienkārši aizmirst par sevi parūpēties”

Es apbrīnoju to, kā strādā aktieris un komiķis Jānis Skutelis. Esmu noskatījusies daudzus viņa "Pusnakts šovs septiņos" video. Spriežot pēc to skatījuma skaita, tādu, kā es, ir daudz. Man viņa humors ir veids, kā uzlabot sev garastāvokli. Rudenī beidzot noskatījos Jaunā Rīgas teātra izrādi "Linda Vista" (visiem iesaku) un kļuvu par vēl lielāku Skuteļa darba fanu. Uzjautrinājos arī par viņa uzstāšanos "Labāk nestrādāt" konferencē "Cilvēkfaktors".  Aicināju viņu uz sarunu, jo gibēju uzzināt vairāk par to, kā viņš strādā, kā rada, kā veido savu komandu. Kopš ierakstījām šo sarunu, es, kad man grūti pieķerties radošā darba mokošajai daļai, atgādinu sev Jāņa teikto. It īpaši - par drazu, lai sāktu.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:23 Izrādes LINDA VISTA veiksmes fenomens ar nospēlētām vairāk nekā 150 izrādēm

10:26 Skatītāji zālē kā ceturtā siena

16:19 Kā sākās Jāņa Skuteļa improvizatora ceļš

20:58 Kādi ir rakstītie un nerakstītie likumi, kad spēlē improvizācijas izrādi ar skatuves partneri

25:12 Kaķēns ūdenī jeb stand up aktiera karjeras sākums

29:09 Iekšējais stulbums kā pamats drosmei

32:10 Ļauties situācijai – vai un kā to var iemācīties. Situācija ar šahu, dzīvu zirgu un papīra kostīmu

39:14 Kāds ir Jāņa Skuteļa personīgais priekšnoteikums, lai performance izdotos

40:41 Kā sačakarēt izrādi pirms tā ir sākusies

44:43 Pieskatīt pašsajūtu pārāk nepieskatot

46:51 Noņemt pārmērīgo nozīmīguma smagumu

51:18 “Ja mums ceļi nesakrīt, tad labāk ir to maksimāli ātri uzzināt”

56:03 Ceļavārdi cilvēkam, kam nepieciešama deva drosmes

1:01:32 Vai ir vēlme spēlēt neliešus

1:02:56 Cik viegli ir pārslēgties starp dažādiem skatuves mākslas žanriem

1:05:24 Caur drazu uz augļiem jeb cik mēslu jāizšķūrē, lai tiktu pie zelta

Viens no sevis uzmešanas veidiem, kas gadu no gada pašam apnicis līdz nelabumam, ir, ja noķer sevi, ka atkal jau atliki vai kavējies darīt to, kas ļautu dzīvot labāk. Tā ir savu iespēju un brīvības prokrastinēšana. Tai skaitā - profesionālās brīvības. Mēs prokrastinējam, jo ir grūti saprast, kā lai sevi piedabū darīt to, ko saproti, ka vajag darīt, bet uz ko tik un tā nevari saņemties.

Pēdējā gada laikā esmu aktīvi strādājusi, lai saprastu, kā cilvēkiem palīdzēt saņemties uz darīšanu, lai viņi darbā gūtu vairāk gandarījuma un prieka. Kādam tas nozīmēs novilkt robežas. Citam -nomainīt darbu. Vai saprast, uz ko tad to nomainīt, nezaudējot ienākumus.

Man patīk, ka cilvēki savu jaudu izmanto savā labā nevis pret sevi. Tāpēc lūdzu Andim Arnicānam, lai pievienojas man uz sarunu par to, kā neļaut prokrastinēšanai apzagt sevi un izbojāt gan iespējas, gan brīvību. Lai vēl tagad, gada noslēgumā, izdodas aktivizēt savu drosmi un foršā veidā saorganizēt savus iekšējos spēkus patīkamākai dzīvei.

Ja tev ir aktuāla tēma par darbu, kas sagādā gandarījumu, un kā tādu sev saorganizēt, tad šobrīd vari paspēt pieteikties uz Lauras rīkotu bezmaksas lekciju, kas notiks decembrī.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

6:39 Kas ir prokrastinēšana un kādēļ tā notiek pat ar cilvēkiem, kas mīl savu darbu

9:53 “Pārsvarā mēs liekam pasaulē to, kas mums sanāk” – maldīgie priekšstati par cilvēku superspējām

13:07 Faktori, kas ietekmē to, cik bieži un cik ilgi cilvēks prokrastinē darāmās lietas

15:00 Vai rezultāta izmērāmība var ietekmēt to, ka darīšana tiks prokrastinēta biežāk

17:31 “Lai piedabūtu sevi darīt tās lietas, kuras ir grūti darīt, tam ir vajadzīgi resursi” – kas ir  lielais resursu rijējs

23:50 Cīņa starp advancēto prātu un emocijām

26:53 Cik lietderīga ir diagnoze “viss ir galvā”

28:08 Prokrastinēšanas riņķa dancis, kurā uz deju pievienojas arī perfekcionisms

29:37 Ko prokrastinēšana dara ar attiecību kvalitāti

34:40 Samazināt laiku no iedvesmas noķeršanas līdz darbībai

35:55 Ar kādas metodes palīdzību Andis no fotogrāfa profesijas nonāca līdz darbam, kas sniedz gandarījumu un piepildījumu

42:42 Ko Laura ir novērojusi apmācībās par profesionālās darbības maiņu

49:04 Kopējās tendences un iemesli cilvēkiem, kuriem nesanāk lietas novest līdz galam

52:21 Iemesli, kādēļ cilvēki ieslīgst nedarīšanā pat tad, ja skaidri zina, kas būtu darāms un kā sasniegt mērķi

1:00:31 “Neviens nevar mani piemuļķot tik labi, cik labi es pats varu sevi piemuļķot”

1:03:04 Vai fakti patiešām ir fakti

1:05:35 Kāda attieksme pret sevi mazina prokrastinēšanas iespēju – pētījums ar studentiem, kuriem bija jābūt produktīviem

1:09:16 Latviešu mantojums – cik viegli ir piedot sev neizdarību

1:14:33 Vākt sev palīdzošus pierādījumus par to, kur tev nav taisnība

1:16:13 Apkārtējo cilvēku ietekme – kā izvēlēties tādu cilvēku loku, kas ceļ, nevis gremdē

1:20:53 No kā sastāv prokrastinēšanas vienādojums

1:24:15 Kā attīstīt spēju neļauties impulsivitātei, kas noved no darīšanas ceļa

1:31:08 “Jo tālāk atrodas rezultāts, kuru es gribu, jo lielāka iespēja čammāties”

1:35:12 “Tu vari izanalizēt pašu velnu, bet praksē tā lieta var izrādīties pilnīgi citādāka” – situācijas piemērs no apmācību absolventes

1:40:51 Cik ārkārtīgi grūti un tajā pat laikā ārkārtīgi svarīgi ir SĀKT darīt; kāpēc mūsu prāts mūs sabotē

1:43:47 Kāda loma darīšanā ir kopienas sajūtai

1:48:15 “Ļoti daudz lietu, ko cilvēki zina par sevi, nav taisnība”

1:50:42 Svaru kausos – ieguvumi ilgtermiņā pret zaudējumiem šeit un tagad; kur rast motivāciju

1:53:32 Nākamā gada plānošana – kādus būtiskus jautājumus iekļaut

1:57:24 Vai profesiju un nodarbošanos ir iespējams nomainīt viegl

Amalija Andersone ir neparasts cilvēks, kas dzīvo neparastu dzīvi. Ļoti krāsainu, drosmīgu, iedvesmojošu un mani, kā skatītāju, iepriecinošu. Viņa ir multimāksliniece, kura ir vairākas reizes drosmīgi mainījusi savu nodarbošanos. Citi gadiem domā un gadiem mēģina saņemties. Viņa - izdomā, dara un atrod veidu, kā darīt tik labi un interesanti, ka tas atmaksājas. Grafiskā dizainere, kas kļuva par ēdienu fotogrāfi, kuru aicina strādāt dažādās valstīs. Tagad gleznotāja, ilustratore, kolorītu ceļojumu un mākslas pieredzes fotogrāfe.

Amalija ceļo, neatkarīgi no tā, var viņa to atļauties vai nevar. Viņa tik un tā var, pat ja kāds cits viņas vietā teiktu, ka tas nu gan nav iespējams. Es ticu, ka Amalijas dzīves pieredze var būt ne tikai interesanti un izklaidējoši stāsti, kuros aizmirsties, bet arī iedvesma un iespēja kaut ko sev derīgu pārņemt no viņas dzīves pieejas. Starp citu, aizej uz Amalijas mājas lapu un apskati viņas neparastos darbus. Domāju, ka nenožēlosi.

Nesen uzzināju, ka Amalijas krāsaino darbu fani var viņas mākslu un vieglumu baudīt arī gada plānotāja formātā. Kā viņa pati par to saka: 366 RADOŠAS IEDVESMAS DIENAS. PLĀNOTĀJS SIRDĪ RADOŠĀM BŪTNĒM.


Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

5:55 “Ēdiens neprotestē. Kūka stāv, smuki izskatās un viņa nesaka, ka viņai ir dubultzods” - kā Amalija nonāca līdz ēdiena fotogrāfēšanai

17:26 “Ir jāspēlējas. Tev ir jāķer kaifs no tā, ko tu dari”

18:41 Kolorīts stāsts par ēdiena fotosesiju Beirūtā, Libānā

33:54 Iespējas, kā atrast klientus ārzemēs

37:14 “Latvieši daudz skaistāk un labāk māk izdarīt radošu darbu”

40:46 Nebūt labai visiem un iet savu ceļu

43:45 “Ceļojumi veido manu stilu”

44:57 Vienā rītā pamosties un saprast, ka vajag braukt uz Dahabu, pat nezinot, kur tāda atrodas

51:50 “Vīrs saprot, ka man ir vējš galvā un ka man vajag skriet”

53:57 Pieredze mēbeļu apgleznošanas projektā Dahabas viesnīcai

56:01 Praktiski ieteikumi, kā komunicēt ar uzbāzīgiem arābu valstu tirgotājiem

1:03:41 Kā atrast veidu, kā pelnīt ar savu mākslu

1:10:24 Kad Dievs atsūta pareizos cilvēkus - divatā ar nepazīstamu meiteni auto braucienā uz Spāniju

1:14:19 Kas radošiem cilvēkiem izraisa kritienus emocionālās bedrēs

1:23:05 Atklāsmes spontānajā ceļojumā uz Uzbekistānu

1:26:19 Kur mākslinieci var satikt, aplūkot un iegādāties viņas darbus

1:28:17 Amalijas laimes formula

1:42:58 “Dzīve notiek tad, kad tu neesi Instagramā. Tad, kad tu klusē”

1:35:30 Kā darbojas radošu cilvēku atbalsta platforma

1:39:54 Mantra par kūku tumšā vietā

1:41:54 Izplatīta sērga, ar ko “slimo” reklāmas aģentūras

Svētki ne vienmēr ir tikai priecīgi notikumi. It īpaši Ziemassvētki un gadu mija. Problēmas var sagādāt dažādās gaumes, kā svinēt, vilšanās par notiekošo, pienākuma sajūta, kuras dēļ darām to, ko paši nemaz nevēlamies darīt, dāvanu tēriņi un klapatas to sagādē vai "kur tās likt". Kādam svētkos ir drīzāk skumīgi, nekā priecīgi. Citam svētkos apskrienas dūša no ģimenes kārtējās kasīšanās vai pat drāmas. Kad Cilvēkjaudas auditorijai jautāju, kas uztrauc vai sāp gaidāmo svētku sakarā, saņēmu daudz atbilžu.

Ko darīt nevieglajās situācijās, lai svētki "neiznes smadzenes", bet ir patīkamāki, nekā līdz šim, es jautāju psiholoģijas zinātņu doktorei un kognitīvi biheiviorālajai terapeitei, supervizorei Diānai Zandei. Viņas skaidrojumi varētu ne tikai iedot idejas, kā risināt sarežģījumus, kas saistīti ar svētkiem, bet pat noslēgt mieru ar tiem. Tagad man ir vēl lielāks pamats visiem klausītājiem vēlēt: "Gaišus svētkus!"

Šī ir jau trešā saruna ar Diānu Zandi. Pirmā bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi, bet otrā - kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

2:58 “Svētki ir daļa no dzīves, uz tiem attiecas tieši tie paši principi”

9:01 “Ģimene strādā pēc sistēmas principa” – kāpēc kopā sanākšana svētkos bieži vien beidzas ar konfliktiem

21:47 Metodes, kā saglabāt mieru situācijās, kas draud beigties ar emocionālu sprādzienu

37:43 “Neuzstādīt nevienam notikumam dzīvē obligātības pieskaņu”

39:47 Sezonalitāte un grūtsirdība, kā to pastiprina uzsvērtais priecāšanās uzstādījums

41:45 “Jūtas ir īstas, bet jūtas nav fakti” – risinājumi, ja svētku laikā jūties bēdīgi

49:30 Kā nejusties vainīgam, ja vēlies priecāties

53:11 “Bērni nav vecāki saviem vecākiem” – kā atrisināt vientuļo vecāku jautājumu svētkos

58:54 Ieteikumi, kā neiekrist sevis žēlošanā, ja svētkos esi viens

1:08:58 Mana māte, tava māte, vīra māte, sievas māte – saspringtu situāciju izrullēšanas varianti

1:16:54 Jautājums, ko sev ir vērtīgi uzdot, par katriem svētkiem

1:21:52 “... tie gudrie nāca un dāvināja. Vai mēs atceramies, kāpēc mēs vispār dāvinām dāvanas?”

1:26:50  Idejas un risinājumi, lai dāvanu jautājums šajos Ziemassvētkos būtu vairāk priecīgs un mazāk mokošs

1:31:12 Ieteikumi, kā praktiski un emocionāli atrisināt situācijas, kad tev uzdāvina lietas, kas galīgi neiet pie sirds

1:40:42 Dāvanas kā mīlestības valoda – vai tā piemīt katram cilvēkam

1:47:46 Svētki un alkohols. Kā risināt situācijas ar pārmēru iereibušiem tuviem un tālākiem radiniekiem

1:55:41 Neiekrist ilūziju valgos par ideālajiem svētkiem

Mūsu attiecību sākumā, kad mans topošais vīrs Mišels meklēja darbu, mentore viņam piesardzīgi un saudzīgi ieteica uz sejas likvidēt divus izteiktus veidojumus ar ne visai estētisku izskatu, ja vien viņam tas būtu pieņemami. Viņa toreiz sacīja, ka, lai arī tas nebūtu izšķirošais faktors, pēc kura potenciālais darba devējs vadītos lēmuma pieņemšanā (un pasarg' Dies', ja kāds būtu tik neprofesionāls), tam tomēr varētu būt kāda ietekme uz to, vai darba intervijā tikko satikti cilvēki pievērstos Mišela teiktā saturam, kas ir vērtīgs, vai arī viņu uzmanību no tā uz brīdi novērstu viņa izskats. Mišels toreiz atbildēja, ka viņu pašu tie veidojumi neuztrauc, bet, ja tie sarunbiedriem biznesa vidē varētu novirzīt kādu daļu uzmanības prom no sarunas satura, tad viņš izvēlas tos likvidēt.

Kad intervijā jautāju par to ārstei dermatoloģei Annai Bērziņai, viņa atbildēja, ka, viņasprāt, ja cilvēkam savas ādas sakarā kaut kas traucē, tad, lai nebojātu sev nervus, te prātīgi izvēlēties vienu no divām pieejām: 1) samierināties un pieņemt to vai 2) risināt.

Ar cilvēka ādu ir saistīti dažādi aizspriedumi, viedokļi un mīti, reizēm pat bīstami. Mani šīs intervijas sakarā interesēja viens - kā dakteres zināšanas un pieredze klasiskajā un estētiskajā dermatoloģijā var noderēt cilvēkiem, kuram savas ādas sakarā nākas izjust diskomfortu, kuru sev ir iespējams aiztaupīt.

Es Annu pazīstu vairāku mūsu kopīgo interešu dēļ, tai skaitā tādu, kā klinšu kāpšana, kad viņas vai mana veselība un dzīvība, iesieta virvē, atrodas otras rokās. Viņa manā ģimenē ir palīdzējusi risināt dažādas ādas problēmas, sākot ar skolas paziņojumu, ka bērna klasē kādam ir atrastas utis, turpinot ar alerģisku izsitumu ārstēšanu, izskatu bojājošu "pleķu un piepju" aizvākšanu mums ar vīru, un beidzot ar regulārām aizdomīgo dzimumzīmju pārbaudēm, lai nodrošinātos, ka tajās neuzdzīvo ļaundabīgs audzējs. Un, lai arī tas pagaidām nav manos plānos, pie reizes izjautāju dakteri arī par estētiskās "špricēšanās riskiem un ieguvumiem". Man patīk, ka mana āda ir mans sabiedrotais, nevis cietējs manas nezināšanas dēļ.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

2:53 Fakti, ko cilvēkiem būtu vērtīgi zināt par savu ādu

7:31 Ar ko atšķiras klasiskā dermatoloģija no estētiskās dermatoloģijas

10:52 “Esam mēs ar stigmām un aizspriedumiem pilni”

12:58 Kādu vienošanos ir noderīgi noslēgt ar saviem bērniem un pusaudžiem

15:27 Kāpēc cilvēki samierinās ar traucējošiem veidojumiem uz ādas

18:16 Ar kādām māņticībām un mītiem ādas ārste regulāri sastopas

21:59 Kādu kaitējumu savai ādai var nodarīt, mēģinot pašārstēties ar tautas metodēm

25:36 Saistība starp cilvēka ādu un kopējo organisma veselību

27:22 Kuras ādas slimības izraisa pārlieku liels stresa līmenis

28:57 “Tas nav par nemazgāšanos. Kašķi mēs varam dabūt arī veikalā, trolejbusā, skolā – jebkurā sabiedriskā vietā”

32:31 Kas ādas medicīnā ir mainījies pēdējos gados, kas paver iespējas uz patīkamāku problēmu risinājumu

37:20 “Ādas vēža pacients kļūst jaunāks.” Onkoloģija un ādas veselība

46:20 Kādas ir iespējas diagnostikai bez maksas, un kam jāpievērš uzmanība

48:46 Ādas ārstes rekomendācijas attiecībā uz ādas veselību

52:11 Mīti un patiesība par apdegšanu saulē un ādas kopšanas līdzekļiem ar SPF filtru

59:14 Ādas hiperpigmentācija – dažādas metodes, kas to palīdz likvidēt

1:04:39 “Zoom face”, “FOGO” un mūžīgās jaunības strūklaka – ko var un ko nevar paveikt estētiskā dermatoloģija

1:09:40 “Špricēties vai nešpricēties” – ārstes skaidrojums par botulīna injekcijām

1:12:47 Vai klasiskās un estētiskās dermatoloģijas metodes ir sāpīgas

1:17:08 Kas ir lāzerepilācija, izņēmuma gadījumi, kad reultāts pēc procedūras var būt neapmierinošs 

Jānis Grants ir sporta un klīniskais psihologs, psiholoģijas zinātnes doktors, profesors, lektors, KBT speciālists, studentu mīlēts pasniedzējs, speciālists ar ilggadēju pieredzi cilvēku domāšanas un labsajūtas jautājumos.
Sarunas sākumā viņam jautāju, kas dzīves gaitā notiek ar cilvēka prieku sportot un stresa ietekmi uz sportistiem. Jautāju, ko darīt, lai cilvēkiem izdotos mazināt savu trauksmi un stresu, kas saistīti ar vēlmi sasniegt augstus rezultātus un bailēm no tā, ka varētu neizdoties. Pēc tam mēs runājām par cilvēka attieksmi pret sevi, par perfekcionsimu un ko darīt ar ārēju un iekšēju kritiku.

Tā ir saruna, pie kuras savās domās un izvēlēs atgriežos bieži. Saruna noderēs ne tikai sportotājiem, bet jebkuram cilvēkam, kuram interesē justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk. Ja vēlies apgūt vairāk par sporta psiholoģijas tēmu, tad iesaku noklausīties kādu no Jāņa Granta lekcijām Sporta izglītības aģentūrā.

Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:18 Kā atšķiras psiholoģijas izglītība Latvijā un Amerikā

12:31 Kāpēc pirms pusaudžu vecuma ir lietderīgi pamēģināt dažādus sporta veidus

16:40 Kādi ir iemesli, kādēļ pusaudži zaudē interesi par sportu

20:15 Kā psiholoģijā darbojas pozitīvais pastiprinātājs

23:33 Kas ietekmē ticību sev un galvenās pamatpārliecības

31:25 Latvieši un perfekcionisms. Kā mēs ar to sev šaujam kājā

39:37 Ko darīt, ja tev tic visi apkārtējie, izņemot tevi pašu

43:06 Veids, kā apstādināt negatīvās domas, kas maļas pa galvu

45:36 “Tad, kad tu pavadi laiku kritizējot sevi, tu pastiprini negatīvo uzvedību”

55:49 Nav lietas, ko nevar iemācīties – arī mainīt domas par sevi

58:37 Kā izķert savas domāšanas kļūdas

1:06:04 “Mums ir vajadzīgi optimisma vēstnieki”

1:08:46 Kādēļ latviešiem ir bail sapriecāties

1:18:58 “Atbalstošie tuvie cilvēki mums visiem ir ļoti nozīmīgi”

1:21:35 Kā mūsu domas ir saistītas ar mūsu pamata pārliecībām

1:37:48 Iemācīties izplānot brīvo laiku, iekļaujot prieku, kopā būšanu un fiziskās aktivitātes

1:44:03 “Ja man kaut kas neizdodas, tad man tā ir iespēja mācīties no tās situācijas un kaut ko pieslīpēt vai mainīt”

Žurnāliste Inita Sila daudziem ir pazīstama kā ilggadīga žurnāla "Ieva" galvenā redaktore, nesen - žurnāla "Kā būt laimīgai" galvenā redaktore. Inita ir ne tikai žurnāliste, bet arī autore grāmatām "100 vēstules sievietei" un "Tango ar diviem misteriem V". Nesenākā no tām ir Initas stāsts par pieredzi, pašai saskaroties ar vēža diagnozi. Tagad viņa ir arī "Hospiss LV" pārstāve .

Šogad sarunu festivālā "Lampa" Inita vadīja "Nāves kafejnīcas" sarunu "Turies draudziņ". Tā ir gaiša saruna, jo visi tās dalībnieki apliecina, ka tieši vēža diagnoze, savas mirstības apzināšanās, viņiem likusi vēl vairāk novērtēt savu dzīvi. Sarunas ieraksts var iedvesmot tās klausītāju dzīvot pilnasinīgi arī bez diagnozes.

Kad Initai tagad jautā, ko viņa dara, viņa atbild: "Dzīvoju." Es ļoti novērtēju viņas atklātību, daloties ne tikai ar savas dzīves pieredzi, bet arī ar idejām, ko Inita ir apguvusi pilnvērtīgākai dzīvošanai.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

5:00 Kā atšķiras divas Initas Silas dzīves – viena līdz četrdesmit gadu krīzei, otra pēc tās

9:29 “Meklējot savu sapņu profesiju, tev ir jāatceras bērnība, pirmais, ko tu gribēji”

11:12 Ar kādu mērķi Inita šobrīd strādā labdarības organizācijā “Hospiss LV”

12:39 Kas ir nāves dūla un kādēļ šāds pakalpojums ir nepieciešams

22:03 “Dzirde ir pēdējā no maņām, ko cilvēks zaudē pirms nomiršanas”

25:21 Kas ir veltīgā ārstēšana un kādas likumu izmaiņas ir plānotas Latvijā

31:02 Kā beigt baidīties un sākt baudīt dzīvi

36:21 Vai menopauze spēj laupīt dzīvesprieku

41:53 “Atļaujies būt nepareiza”

43:24 Iemācīties baudīt dzīvi bez alkohola

57:49 Triki, kā ierobežot saldumu ēšanu

1:00:18 Vērtīgs pieredzes stāsts par anoreksiju ģimenē

1:09:05 Jautājums, kuru sev ik pa laikam ir izdevīgi uzdot

1:11:15 Prakses, ko Inita Sila piekopj ik dienas

1:20:48 “Nerunājot nekas nemainās. Nerunājot tu nevienam nepalīdzi”

1:24:09 Padoms – ko neteikt cilvēkam, kuram ir vēža diagnoze

1:26:42 Nebūt perfekcionistei un stiprajai sievietei

1:31:17 Bēres, cilvēkam dzīvam esot – kas tas ir, kur un kādos gadījumos to praktizē

1:37:17 Mirstošo cilvēku advokāti - kādi ir “Hospiss LV” mērķi un kā nokļūt draugu klubā

Jānis Viškers ir ultra garu un grūtu distanču sportists. Viņš tās vai nu skrien, vai brauc ar velosipēdu. Šovasar, kopā ar savu komandas biedru Juri Dzeni, viņš sekmīgi noskrēja vienas no grūtākajām ultra izturības sacensībām pasaulē - PTL (La Petite Trotte A Leon), kas risinās Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Sacensību distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa kalnu takām, kas nav marķētas. Skrējējiem ir jāspēj orientēties skrienot gan pa takām, gan bez tām. Šīs ir komandu sacensības, ko skrien divatā vai trijatā. Skrējiens notiek izaicinošā kalnu vidē. Lai to noskrietu, sportistiem ir jābūt ar spēcīgu tehnisku, fizisku un mentālu sagatavotību. Sacensību sarežģītības dēļ dalībnieki iziet atlasi, kurā viņiem ir jāuzrāda sava līdzšinējā kalnu pieredze.

Jānis ir divu bērnu tētis, kurš aktīvi iesaistās bērnu audzināšanā. Viņš ir zemessargs un, manā uztverē, interesants cilvēks ar neparastu pieredzi, par kuru es vēlējos uzzināt vairāk.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:28 Sportista Jāņa Viškera bagātā un daudzveidīgā sacensību pieredze

12:39 Kāda ir motivācija piedalīties vienā ultra maratonā pēc otra

18:23 Kādu ražotāju apaviem dod priekšroku ultra maratonu skrējējs

19:47 Cik sarežģīta ir pareizo nūju izvēle

23:35 Būšana augstu kalnos negaisa laikā. Kas ir jāņem vērā

26:19 Kā izskatās 6 diennakšu skrējiena maratons sniegputenī augstkalnos

32:54 Sarežģītākie posmi Monblāna 300 kilometru skrējiena laikā

41:03 Kā sevi savākt psiholoģiski, lai turpinātu sacensības īpaši grūtās situācijās

44:24 Ar cik smagu mugursomu plecos startē sportisti, un kam tajā ir jābūt

49:52 “Ja tev ir fiziska pārpūle, tev bieži vien pat negribas ēst, bet vajag piespiest sevi” – sportistu uzturs sacensību laikā

57:10 Stratēģijas, kā sevi piespiest turpināt sacensības, ja nogurums jau ir sakrājies ļoti liels

1:03:22 Kāda izskatās sportista treniņu ikdiena starp un pirms sacensībām

1:08:10 “Mēs nelietojam mājās televizoru un telefonus. Es nevaru noskatīties uz bērniem, kuriem tiek iedots telefons ratos vai ēdot pie galda”

1:13:25 “Ledus kāpšana izskatās romantiski bildēs, bet realitātē ir slapjšs, auksts, tu visu laiku esi nosalis. Un ir bailīgi”

1:17:25 Ieteikumi cilvēkiem, kas vēlas pamēģināt kādu no kalnu sporta veidiem

1:20:14 Kā notiek ēdināšanas nodrošināšana sacensībās, kas ilgst vairākas diennaktis

1:22:19 Sportista Jāņa Viškera sportiskie nākotnes plāni

1:26:03 Bīstamākie brīži līdzšinējos piedzīvojumos

1:30:07 Ar kādu motivāciju Jānis iesaistījās Zemessardzē

1:34:39 “Ja tev ir mērķis dzīvē, tu vienkārši ej uz to mērķi un sasniedz to” 

Šajā, nu jau otrajā, sarunā ar dakteri Vitu Skuju pievērsāmies pieciem riska faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselīgumu, saslimstību un mirstību. Var teikt, ka tā ir saruna par ilgtermiņa dzīves kvalitāti. Dakterei jautāju par preventīvo medicīnu un iespējām, kā, savlaicīgi rūpējoties par savu veselību, vienlaikus neiztērēt veselu bagātību.

Daktere Vita Skuja ir iekšķīgo slimību ārste ar specializāciju gastroenteroloģijā, jeb, kā viņa pati par sevi saka, "vēdera dakteris". Dakterei ir doktora grāds, un divus gadus pēc kārtas savā specialitātē viņa ir bijusi labākā jaunā zinātniece no Latvijas. Daktere ar vīru audzina divus bērnus un labi zina, ko nozīmē pamatīga ikdienas slodze, kad jāspēj būt produktīviem savā profesionālajā dzīvē un jāatlicina laiks un enerģija arī ģimeni. Viņa dalījās ne tikai ar savām zināšanām, bet arī ar to, ko pati dara savā labā.

Pirmā saruna ar dakteri Vitu Skuju bija par jaudu, kas iet caur vēderu.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:06 Cilvēka veselības fakti, kurus bieži vien aizmirstam ņemt vērā
6:22 Anti-Aging institūts un tā darbības specifika
12:01 Kvalitatīvi nodzīvotie dzīves gadi – statistika Latvijā, salīdzinot ar Eiropu
13:44 Pieci galvenie riska faktori, kas ietekmē saslimstības un mirstības rādītājus
15:02 Kas ir tās lietas, ko cilvēki nezina par savu asinsspiedienu
18:56 Rādītāji, kas jāskatās, ja vēlies saprast holesterīna līmeni asinīs, un kādi ēšanas paradumi paaugstina holesterīna līmeni
21:40 Kā augsts asinsspiediens ietekmē nieru veselību, redzi, kognitīvās spējas un citas organisma sistēmas
28:41 Korelācija starp lieko svaru, augstu asinsspiedienu un paaugstinātu cukura līmeni
30:04 Cik liela nozīme sarunā ar savu ārstu ir paša cilvēka un viņa tuvāko radinieku slimības vēsturei
31:45 Vai ģenētiskās pārbaudes ir naudas izmešana vai iespējama dzīvības glābšana
39:40 Preventīvā medicīna – kā saprast, vai tā ir šī brīža prioritāte, un kādas ir iespējas to veikt, neiztērējot veselu bagātību
47:13 “Dari kaut ko vienu, bet cieš viss organisms” – slimības, ko izraisa smēķēšana, un mehānismi, kas neļauj to atmest
54:08 Stresa menedžēšana kā grūtākais dzīves izaicinājums – kuras dzīves jomas būtu izdevīgi pārskatīt
57:43 Mazasinība – kas tas ir, kā to nosaka, un kādi faktori to izraisa
1:00:22 Kā rūpēties par savu psihoemocionālo veselību
1:04:27 Mācīties no ārstiem – dakteres Vitas Skujas dienas ritms
1:12:02 Veselīga ēšana kā maratons, nevis sprints
1:17:19 Liekais svars kā sniega bumba no kalna – draudi veselībai, par kuriem pat nenojaušam
1:25:33 “Tauku šūnas, kuras mums ir par daudz, ir metaboliski aktīvas”

Elīna Geida ir pasākumu vadītāja un improvizācijas teātra "Divas" dalībniece. Viņa ir brīvprātīgā un aktīvi darbojas apvienības "Mozaīka" valdē. Kad Elīnas kolēģe Anete Bendika ieteica izveidot sarunu ar Elīnu, es noskatījos dokumentālo filmu par to, kā Elīna teju trīsdesmit gadu vecumā beidzot uzzināja, kas ir viņas tēvs, un tad sameklēja viņu pasaules otrā pusē. Tas ir neparasts stāsts.

Arī Elīna ir neparasta. Tāpēc viņai jautāju gan par viņas ceļu improvizācijas teātrī, gan par viņas pieredzi strādājot kopā ar labāko draudzeni, kurā abas nekad nevar būt drošas, kas notiks viņām esot uz skatuves. Man ļoti patika filma par Elīnas tēti, tāpēc lūdzu, lai Elīna pastāsta, kas notika gan filmēšanas aizkulisēs, jo dokumentālās filmas līdzautors ir viņas vīrs, gan to, kā notikumi attīstījās pēc filmas.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
1:57 Kādēļ Elīna Geida strādā brīvprātīgo darbu apvienības Mozaīka valdē
10:42 “Es bērnībā skatījos uz ģimenēm, kur ir tēti, un man tas šķita ļoti jocīgi”
12:48 Tēta meklējumi vairāku gadu garumā
15:33 Filmas “Meklējot savu tēvu Kubā” tapšanas aizkulises
18:38 Latvija no brita skatu punkta. “Latvieši neuzdod jautājumus”
27:58 Konflikts ar mammu, kas izslēdza savstarpēju komunikāciju pusotra gada garumā
29:45 “Man bija ļoti liela vēlme uzzināt, kas manī ir no viņa” – tēva un meitas pirmā tikšanās Kubā
35:57 Atrast tēti un atšķirīgu uzskatu dēļ atkal pazaudēt
41:52 Tēta ģimene, kas par Elīnas eksistenci neko iepriekš nebija zinājusi
46:17 “Es ieguvu to, pēc kā tik ļoti ilgojos”
47:09 Kā veidojās improvizācijas duets “Divas”
51:51 Izaicinājumi, strādājot kopā ar labāko draudzeni
56:26 “Tu domā – taisīt pašnāvību, vai iet uz psiheni, bet nevar – jāvada kāzas”
59:54 “Ja cilvēkam nav bailes no publiskās runas, tad tur kaut kas nav kārtībā ar galvu”
1:03:33 Kad izrādes dēļ jāmācās Ņūtona likumus
1:06:59 Kādi viesi šajā sezonā gaidāmi improvizācijas teātrī “Divas”
1:12:20 Improvizācijas teātra ietekme uz Elīnas dzīvi un personību
1:15:30 Principi, kurus ievērot, lai izrāde izdotos
1:18:10 Ko apgūst improvizatoru apmācībās
1:25:54 “Fake it until you make it”

Kaspars Prūsis ir ģimeņu atbalsta centra “Tilts” vadītājs, adoptētājs un tēvs 3 bērniem. Lai arī Kaspara vadītie kursi ir paredzēti ārpusģimenes jomas speciālistiem un uzņemošajām ģimenēm (adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem), tomēr tēmas, kas tajos ietvertas, ir aktuālas ikvienam – trauma, stress, piesaiste un to veidi, drošas vides nozīme un loma attiecībās, vajadzību apzināšanās un spēja par tām runāt ar partneri un bērnu. Kursu “Kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe” un “Emocionāli kompetenta skola (EKS)” būtību var ietvert dažās “atslēgas frāzēs”, kuras centra darbinieki atkārto kursa laikā:

Visas šīs atziņas attiecas uz katru no mums, ne tikai bērniem.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. 

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Es nesaprotu, kā viņa visu paspēj. Rūtai Dvinskai ir divi mazi bērni. TV3 ziņās viņa stāsta laika ziņas. Brīvdienu rītos viņa un vīrs ir DJ radio STAR FM. Viņa vada TV raidījumu par dārzkopību. Nesen Rūta piedalījās TV šovā “Dejo ar zvaigzni”, kur tika līdz finālam. Šova treniņu intensitāte ir manam prātam neaptverama. Rūta radīja podkāstu “Funktieris”. Dziesmu svētku laikā Rūta pa dienu vadīja tiešraidi, bet pārējo laiku pavadīja slimnīcā ar meitiņu. Viņai ir spridzinoša humora izjūta. Man bija daudz jautājumu par viņas drosmi un paranormālajām darba spējām.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. 

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Dr. Artūrs Miksons ir ārsts-psihoterapeits un docētājs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā. Viņš ir pieprasīts lektors uzņēmumos un konferencēs.

Šajā sarunā dakterim jautāju, kādi ir risinājumi cilvēkiem, kuri saka, ka jau ilgstoši nejūtas labi kādā situācijā. Piemēram, attiecībās, kas viņus jau sen neapmierina. Dakteris skaidroja, kā rodas cilvēku uzvedības modeļi un kādas ir iespējas tos mainīt.

Artūrs Miksons Cilvēkjaudā ir viesojies vairākkārt un runājis par šādām tēmām:
Kas notiek ar mūsu ķermeni, kad apspiežam emocijas (epizode Nr 36)
Kā iestāties par sevi ar NĒ un nebaidīties būt neērtam (epizode Nr 40)
Par veselīgu pašapziņu un spēju iestāties par sevi (epizode Nr 44)
Par viltus optimismu un prasmi novērtēt savus sasniegumus (epizode Nr 50)
Par pašdisciplīnu un atpūtu (epizode Nr 60)
Ceļā uz sirsnīgāku komunikāciju ar savējiem (epizode Nr 102)

Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

6:45 Daktera Miksona īpašais kāzu ceremonijas stāsts un ieteikumi topošajiem jaunlaulātajiem
16:41 Kādi faktori padara runātāju interesantu publikai
19:56 Meistars robežu novilkšanā – kā attīstīt sevī spēju pateikt “NĒ”
29:47 “Šis attiecību modelis, kurā jūs šobrīd esat, jums ir ļoti ērts”, praktiski piemēri un risinājumi
48:33 No kurienes rodas cilvēku uzvedības modeļi un vai tos ir iespējams mainīt
53:27 “Bet, kur tad es citu atradīšu?” fenomens
1:00:18 Vai “ērti” un “gribu” ir viens un tas pats
1:02:02 Izveidot attiecības 40+ gados – kādas ir iespējas un risinājumi
1:11:10 Mainīt savas pārliecības – kā tas var palīdzēt attiecībās
1:13:10 Kas ir galvenie faktori, kas veicina labas un ilgstošas partnerattiecības
1:19:15 Kāpēc ir tik biedējoši veikt izmaiņas savā dzīvē
1:25:44 Ko darīt, ja tagadējā terapija nestrādā
1:31:40 Ieskats psihoterapijas virzienos; kā izvēlēties savu terapeitu
1:42:26 Kā un kāpēc attīstīt zinātniskāku domāšanu attiecībās
1:45:52 “Ja tu esi vienās attiecībās četrus gadus no vietas, tā vairs nav nekāda sakritība, tas nav liktenis, tā ir apzināta izvēle”

Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk dzirdu frāzes par to, cik ātri cilvēkiem krītas enerģija. Ir tikai pats rudens sākums, tāpēc saprotu cilvēku bažas: "Ja jau tagad šādi jūtamies, tad ko darīsim, kad iestāsies rudens tumšais un grūtais laiks, nemaz nerunājot par to, kas notiks ziemā..."

Mēs negribam izdegt. It īpaši, ja kādreiz jau esam tam pietuvojušies vai pat piedzīvojuši šo stāvokli. Tas ir murgs. Tāpēc uz sarunu aicināju Mariju Ābeltiņu - grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori, zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti un supervizori.

Marija uzsver, ka izdegšana veidojas pakāpeniski un to ir grūti laicīgi pamanīt. Izdegšana ir dārga gan pašam cilvēkam, gan viņa darba devējam, gan ģimenei. Tās komplektā ietilpst spēku izsīkums, cilvēka negativitātes pieaugums, piemēram, cinisma veidā, un krītas cilvēka darba spējas, kas tiešā veidā ietekmē viņa darba rezultātus.

Marija piedāvā risinājumus un idejas, kā cilvēki var sev palīdzēt, lai šajā stāvoklī nenonāktu, un ko var darīt, ja izdegšana jau ir notikusi.

Mūsu komandai Cilvēkjaudā šī ir viena no favorīt-sarunām ne tikai tās satura praktiskās vērtības dēļ, bet arī tāpēc, ka Marijai piemīt lieliska humora izjūta un sirsnīgums.

Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!

Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

5:35 Grāmatas “Profesionālā izdegšana” tapšanas iemesli

11:59 Vai izdegšanu var saukt par slimību, kādi ir pirmie simptomi

19:28 Kādas ir hroniska stresa pazīmes

24:02 Kā atšķirt izdegšanu no depresijas

34:18 Kādas paralēles var vilkt starp depresiju un dienas ritmu

36:27 Vai priecīgi notikumi arī var izjaukt cilvēka psihisko līdzsvaru

41:03 Depresija un ekrāni – vai pastāv kāda saistība

45:20 Kā saprast, kad ar kādu dzīves sfēru hroniski netiekam galā; monitorēšanas dienasgrāmata

52:59 Vai ir iespējams izdegt, strādājot savu sirdsdarbu? Un kā ar garlaicīgu darbu?

1:04:17 Cik palīdzošas stresa monitorēšanai ir viedierīces, kas mēra cilvēka bioloģiskos rādītājus

1:07:34 “Tas toksiskais vadītājs, izrādās, ir mūsu galvā”

1:21:36 Kā attīstīt spēju sadzirdēt, saprast sevi un laicīgi rīkoties 

1:29:11 Kā palīdzēt cilvēkiem, kuri paši neapzinās, ka ir tuvu izdegšanai

1:34:50 Praktiski risinājumi cilvēkiem, kuri jau ir bijuši izdeguši, lai tas nenotiktu atkārtoti 

1:43:22 Ieteikumi, kā sevī stiprināt “veselīgo pieaugušo”

1:50:08 Vai un cik daudz tikties ar toksiskiem radiniekiem un draugiem

Viņam vajag sajūtu, ka "noceļ jumtu", jo citādi - kas tā par dzīvi. Man tāpat. Tāpēc saruna par to, kas viņam noceļ jumtu un varētu to nocelt vai vismaz sakustināt vēl kādam.
Aigars Nords ir Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta skriešanā organizatoru komandas vadītājs, festivāla Riga Wine & Champagne dibinātājs, grāmatas “Vīns un Nords” autors. Komunikāciju un sponsorēšanas aģentūru “Nords Event Communications” un “Nords Porter Communications” līdzīpašnieks.

Pateicoties viņa aizrautībai un meistarībai, Rīgas maratonam uz pasaules skatuves ir zelta līmeņa statuss, kā arī - šogad Rīgā notiks Pasaules čempionāts skriešanā, kas kādreiz bija pieejams tikai elites sportistiem. Tas nozīmē, ka tajā var piedalīties ikviens un skriet jūdzi, 5 kilometrus vai pusmaratonu, ko Rīgā skries pasaules mēroga labākie skrējēji. Ātrumam nav nozīmes, noceltajam vai sakustinātajam jumtam - gan.

Mani fascinē Aigara spēja baudīt dzīvi, būt radošam, uzjautrināties un vienlaikus strādāt ar augsta līmeņa rezultātiem. Viņš mums iedeva līdz šim lielāko grāmatu sarakstu iedvesmai, priekam un profesionalitātei. To atradīsi sarunas lapā.

It kā jau vajadzētu brīdināt: "Pieturi jumtu, ka nenoceļ," bet tas būtu nevietā. Tāpēc aicinu: "Liec mierā to jumtu, lai tak ceļas!"

Aigara iedotais interesanto un vērtīgo grāmatu saraksts ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

03:05 No tirliņa, kas atbrīvots no fizkultūras stundām, par ikdienas skrējēju
10:23 Kā skriešanu savienot ar vīna baudīšanu. “Vīna maratons” Bordeaux, Francijā
14:16 Kuri ir Aigara Norda mīļākie vīna reģioni
16:53 Nākotnes prognozes saistībā ar vīnu un citiem alkoholiskiem dzērieniem
22:16 “Noceltā jumta sajūta” – kāpēc tā ir nepieciešama un kā to nomedīt
26:23 Kā izdzīvot krīzes laikus un izlaipot, lai neiekristu bedrēs
33:01 Teicieni un māņticības piemēri, kas latviešiem nepalīdz baudīt dzīvi un sasniegt mērķus
36:46 Ar ko specifiska ir skriešanas maratonu organizēšana
41:00 Kā un kur Aigars “saslima” ar garo gabalu skriešanu
43:54 “Tev būs zagt” – jeb kur smelties svaigas idejas
47:04 Amizantie stāstiņi no pilsētas skrējēja ikdienas
51:33 “Latvieši ir aizrautīgi” – kā Latvijā ienāca skriešanas kultūra
53:53 Kā būtu pareizi sākt vai atsākt skriet pēc ilgākas pauzes
58:16 Tips&tricks, lai skriešana sagādā vēl lielāku baudu
1:03:05 Skriešanas maratonu organizēšanas aizkulises; kā Latvija ieguva Zelta līmeņa statusu
1:09:54 Kādas distances varēs noskriet Pasaules čempionātā skriešanā, kas šogad tiks rīkots Rīgā
1:14:20 “Uzlikt Rīgu uz pasaules skriešanas kartes” – kā Aigaram Nordam un komandai izdevās iegūt tiesības uz Pasaules čempionāta skriešanā rīkošanu Latvijā
1:25:28 Kā tapa grāmata “Vīns un Nords”
1:28:34 Kāpēc par vīnu vai ēdienu nedrīkst teikt “garšīgs”
1:33:31 Kā cilvēki, balstoties uz saviem aizspriedumiem, paši sev nozog jaunas pieredzes
1:37:17 Kur stāstnieks smeļas iedvesmu un idejas saviem stāstiem; literatūras saraksts
1:54:33 Jautrs atgadījums no “ideju zagšanas tūres” Berlīnē
2:00:03 Kā pieteikties dalībai Pasaules čempionātā skriešanā

Mani fascinē gaisa baloni. Tie ir skaisti, un manam prātam tie kalpo kā jaudīga metafora par dzīvi. Gaisa balonu pilote, instruktore un eksaminētāja (starp citu, pagaidām vienīgā eksaminētāja - sieviete Austrumeiropā) Inga Van Haver ir pieredzējusi daudz. Šis tas ieskatam: gan skaistus mākoņus, gan šokējošu sāncensību, gan pasakainus skatus, gan avārijas, gan savu lidojošu bērnu - pilotu, gan apvainojumus, gan dzīvi un darbu Āzijā, audzinot mazu bērnu un vizinot cilvēkus gaisa balonā, gan sporta sacensības un dalību neparastās ekspedīcijās, gan pasakaini radošu projektu realizēšanu, bet pāri visam - neatlaidīgu darbu jomā, kas viņu aizrauj un paceļ virs zemes.

Ingas Sky Amazons komanda ir skaista un jaudīga. Darbs ar gaisa baloniem ir gan fiziska slodze, gan māksla, gan milzu atbildība. Saruna par dosmi un degsmi. Jo abas ir vajadzīgas, lai paceltos gaisā pašai un vēl paceltu citus.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Cilvēkjaudas komandā dodamies vasaras pauzē un piedzīvojumos, lai paceļam savu jaudu. Tāpēc šoreiz epizode par piedzīvojumiem, jo tie "atjauno skābekļa padevi". Piedzīvojumi palīdz ienest svaigumu dzīvē, projektos un attiecībās. Piedzīvojumos uztankojam ikdienā notērēto jaudu vai iegūstam jaunu, kad jaudas līdzšinējais līmenis vairs neder tālākiem plāniem. Piedzīvojumu spektrs, iespējas un slodze ir ļoti dažādi. Katrs var atrast sev piemēroto

Šī saruna ir ar Valdi Vanagu, kurš ir cilvēks piedzīvojums. Viņš gan pats dodas piedzīvojumos, gan piedzīvojumu terapijas ietvaros ved tajos citus.

Šī ir mūsu trešā, bet ne pēdējā saruna, jo piedzīvojumu stāstu un pieredzes Valdim ir daudz. Gatavojoties uz šo interviju, aprunājos ar Valda sievu Edīti un viņa kolēģi Juri, kuri ir informēti par tādiem Valda piedzīvojumiem, par kuriem viņam pašam varētu neienākt prātā pastāstīt. Te dzirdēsi par braucieniem ar kajaku, Altaja upēm, kanjoningu, nepāliešu glābējiem Norvēģijā un vēl visu ko.

Valdi vari atrast Sense of Team un vari arī viņam pievienoties arī kādā no drīzajiem piedzīvojumu pārgājieniem Nepālā.

Pirmā saruna ar Valdi bija par komandu jaudu. Otrā - par pārgājieniem Nepālas Himalajos.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Šajā sarunā psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta par pieaugušo un bērnu grūtībām ar uzmanības noturību un trauksmi, ar ko saskaramies dzīvojot mūsdienīgu dzīvi. Dakteris skaidro, kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties un kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies.

Starp citu, par sev piemītošu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) pieaugušie nereti uzzina nejauši, piemēram, kad ved uz konsultācijām savu bērnu un speciālistu skaidrojumā ierauga sevi. Cilvēki tad var izjust arī atvieglojuma sajūtu, ko paši raksturo, kā "tātad, es neesmu "saplīsis" cilvēks, man tikai jārēķinās ar to, kā funkcionē manas smadzenes".

Dakteris sarunas laikā dod arī ieteikumus, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā, un piedāvā veidus, kā mazināt trauksmi ikdienā.

Ņikita Bezborodovsir bērnu psihiatrs un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs. Viņš ir izveidojis un turpina attīstīt Pusaudžu resursu centru, kur ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī jaudīga komanda ar 100 speciālistiem: klīniskie psihologi, ārsti- bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, uztura speciālisti, mentori, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, KBT terapeiti, sporta treneri, fizioterapeiti, apzinātības un mākslas grupu vadītājas.

Mūsu pirmā saruna ar Ņikitu bija par to, kā saprast pusaudzi un to, kas ar cilvēku notiek pusaudža vecumā, kad pieaugušie no pusaudža sagaida pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Man viņa ir cīnītāja, no kuras mācīties izturību un neatlaidību, turklāt - ar smaidu. Diāna Krūmiņa (agrāk - Dadzīte) ir sportiste, paraolimpisko spēļu daudzkārtēja čempione, pasaules līmeņa rekordiste. Kad pirmo reizi uzzināju Diānas dzīvesstāstu, manam prātam bija neaptverami, ka dzīve vienam cilvēkam gadiem ilgi var uzkraut tik daudz smagu pārbaudījumu. Sarunas gaitā kļuva skaidrs, ka viņas jauda tāpēc nav mazinājusies, drīzāk - tikai pieņēmusies spēkā. Piemēram, kad jautāju par ratiņkrēsla dzīves ierobežojumiem, viņa atbildēja, ka, ja neskaita grūtības virtuves augsto plauktu aizsniegšanā, tad ar visu pārējo viņa ļoti labi tiek galā.

Saruna, kura paliks prātā arī tās pēcgaršas dēļ. Zemāk uzskaitījums ar dažiem Diānas sasniegumiem, kas pieminēti Wikipedia.

Diāna ir piedalījusies 2016. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kur šķēpa mešanas F55/F56 medicīnas grupā, izcīnīja uzvaru ar jaunu pasaules rekordu F55 grupā — 23,26 m. Ieguva arī bronzas medaļu diska mešanā. 2017. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā Londonā viņa izcīnīja zelta medaļu lodes grūšanā un šķēpa mešanā. Šķēpa mešanā savā medicīnas grupā F55 Dadzīte šķēpu aizmeta 27,07 metrus tālu, uzstādot jaunu personisko un pasaules rekordu. 2019. gada Pasaules čempionātā paravieglatlētikā Dubaijā Diāna izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā. 2020. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs startējot F55 ieskaites grupā diska mešanā viņa izcīnīja sudrabu, bet šķēpa mešanā - bronzu. Par saviem sasniegumiem Diāna ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5. šķiru.

Šobrīd Diāna aktīvi gatavojas nākamajām sacensībām.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Edmunds Apsalons ir starppersonu komunikācijas ekspertsar doktora grādu filozofijā un disertāciju loģikā. Viņš uzņēmumiem, organizācijām un to vadītājiem māca, kā komunicēt tā, lai sasniegtu cilvēkiem vajadzīgos rezultātus.

Šajā sarunā Edmunds stāsta, kas mums ir jāņem vērā, lai saruna izdotos. Viņš ir sarakstījis jaunu grāmatu par prasmi veidot konstruktīvu dialogu.

Šī ir mūsu otrā saruna. Pirmā bija par konstruktīvu domāšanu iedarbīgākai komunikācijai. Pēc tās es pierakstīju 8 lapas ar piezīmēm sev, ko ik pa laikam pārlasu. Tagad, par laimi, ir arī Edmunda jaunākā grāmata, kur ir tik daudz vērtīgas informācijas cilvēkam, kurš saprot, ka komunikācija ir atslēga uz vērtīgām attiecībām darbā un mājās.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Attiecību kvalitāte ar dzīves partneri ietekmē mūsu dzīvi gan mājās, gan darbā. Tai ir ietekme uz mūsu veselību, garastāvokli, iespējām, arī pašapziņu. Viena lieta ir izvēlēties partneri kopdzīvei, cita - veidot kopdzīvi tādu, ka abiem partneriem tā dod vairāk nekā ņem, tai skaitā - ilgtermiņā. Šajā sarunā Nansija Lībiete stāsta par to, kas pāra attiecībās notiek to dažādās fāzēs un kā mēs varam bagātināt un uzturēt savas attiecības.

Nansija Lībiete ir sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste, kurai ir 7 gadu praktiskā darba pieredze indivīdu, ģimeņu un pāru konsultēšanā, t.sk. šķiršanās situācijās, individuālā sistēmiskā psihoterapijā, un 11 gadu praktiskā darba pieredze, vadot semināru ciklu atbalstam pēc šķiršanās. Viņa pasniedz kursu “Atbalsts pēc šķiršanās”.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
5:14 Kas raksturīgs partnerattiecību pirmajai fāzei
13:02 Piemēri, kā attiecību otrajā fāzē neatrisinātie jautājumi noved pie krīzēm
24:09 Tehnikas un ieteikumi, kas palīdz sakārtot sasāpējušos jautājumus savstarpējās attiecībās
58:05 Realitātes apzināšanās attiecību otrajā fāzē – kā laicīgi pamanīt signālus, kad prātīgāk ir “tīt makšķeri”
1:17:11 Kādi riski parādās trešajā – attiecību stabilitātes fāzē
1:28:36 “Mums jādomā, kādā veidā mēs bagātināsim un uzturēsim savas attiecības”
1:34:27 Kā iedarbināt “iekāres aparātu” sava partnera virzienā
1:44:52 Ieteikums, kā labāk sajust sevi un saprast, ko es patiesībā vēlos
1:50:55 Kad attiecības jādala ar trešo, ar kuru grūti konkurēt – viedierīci

Intervēt treneri un vieglatlētu Edgaru Kļaviņu man ieteica viena no viņa kādreizējām trenerēm. Viņš ir gan Londonas paralimpisko spēļu dalībnieks, gan sporta pedagogs, gan aktīvi darbojas sabiedrības labā. Ar Edgaru sarunājoties pārņem sajūta, ka nekādi ierobežojumi neeksistē. Ir tikai apstākļi, kas jāņem vērā, lai izdotos īstenot mērķus. Edgara attieksme pret dzīvi, pieredze un pragmatiskais optimisms iedvesmo. Viņš sarunā pievēršas arī tēmai, kāpēc ir svarīgi dzīvot saskaņā ar sevi.

Edgara dibinātais sporta centrs "Noķer mani" organizē pirmsskolas vecuma bērniem vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības, kuru ietvaros bērni attīsta koordināciju, lokanību, veiklību, ātrumu, prasmi sadarboties grupā.

28.maijā Ogres novada sporta centra stadionā notiks "Noķer Mani" Sporta festivāls bērniem,  Biļetes ir pieejamas  šeit.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Pasaule pēdējo 30 gadu laikā ir neiedomājami mainījusies, bet iespējas tajā ir visiem, tāpēc Santas Līces-Krūzes saruna noderēs, jo viņa tajā sniedz vērtīgus praktiskus ieteikumus gan par to, ko iekļaut un neiekļaut savā CV, gan darba meklēšanas paņēmieniem, gan lietām, ko labāk nedarīt, meklējot darbu, kā arī informāciju, kas būs noderīga darba devējiem, lai atrastu un noturētu vērtīgus darbiniekus.

Saruna ar Santu Līci-Krūzi, kura ir karjeras koučs un personāldaļas direktore uzņēmumā Printful, kur strādā 600 darbinieku ir par izpratni par cilvēku motivāciju un attieksmi pret darbu - tā mainās, pamazām mainoties darbinieku paaudzēm. Lai arī jaunie cilvēki uz savām iespējam bieži vien raugās plašāk un drosmīgāk, Santa uzsver, ka savs skatījums ir jāpaplašina arī cilvēkiem ar lielāku darba stāžu, jo katram vecumam un pieredzei ir sava vērtība.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
7:3 Ko, strādājot personālvadībā, visbiežāk nākas atgādināt cilvēkiem par viņu iespējām
10:54 Darba devēju izaicinājumi, meklējot un pieņemot darbā gados jaunus cilvēkus
19:08 Izmaiņas, kas pēdējā laikā novērojamas trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku attieksmē pret darbu
24:08 Ieteikumi vadītājiem ar ierobežotiem laika resursiem – kā sniegt iedarbīgu atgriezenisko saiti savai komandai
34:04 Vispārējās tendences Latvijas darba tirgū, ar ko darba devējiem noteikti jārēķinās
39:40 Ko darīt cilvēkam, ja ap piecdesmit gadu vecumu ir grūtības dabūt darbu
42:12 Kā sastādīt korektu CV, kādu informāciju tajā nevajadzētu iekļaut
48:44 Maz izmantoti veidi, kā meklēt darbu
1:01:55 Darba intervija – ko ņemt vērā, gatavojoties uz to
1:05:04 Kā palielināt savas iespējas atrast darbu, ja tas ilgstoši nav izdevies
1:08:45 Kļūdas, kuru dēļ darba ņēmēji nepelna pietiekami un kā to mainīt
1:23:30 Ieteikumi attiecībā uz tīklošanu jeb networking
1:26:08 Recepte, kas cilvēkam jādara, lai viņš turpinātu būt neapmierināts darbā un nesaņemtu pietiekami daudz naudas
1:32:11 Ko darīt darba dēvējam, lai tas arī turpmāk iedzīvotos problēmās kā ar esošajiem, tā potenciālajiem darbiniekiem
1:36:30 Darbs un cilvēka apmierinātība ar dzīvi, un ko varam mainīt savā attieksmē

Ēst veselīgi nav nekāds vieglais uzdevums, it īpaši - ilgtermiņā, lai arī zinām, cik svarīgi tas ir. Zināt un varēt nav viens un tas pats. Nezinu, kā tev, bet man varēšanā palīdz, ja ik pa laikam dzirdu skaidrojumus vai atgādinājumus no speciālistiem par to, kas notiek ķermenī, ņemot vērā ēdiena izvēli. Tāpēc šoreiz saruna ar uztura speciālistu Ansi Zaueru.

Ansis strādā gan ar pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem, palīdzot izveidot veselīgus uztura paradumus. Viņš ir arī personalizēta uztura uzņēmuma  "Valens Nutri'' dibinātājs.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:39 Mikrobioms, mikrobiota – kā saprast un kā atšķirt šos terminus, jaunākie zinātnieku atklājumi
8:23 Kas patiesībā nosaka to, ko mēs gribam ēst
13:22 Cik sver viss baktēriju kopums cilvēka ķermenī un kā sauc galvenās baktēriju dzimtas
17:41 Kādiem nolūkiem ķermenim vispār ir nepieciešamas baktērijas
24:09 Zarnu veselības saistība ar imunitāti
31:31 Produkti, kurus ēdot, zarnās savairojas patogēnās baktērijas
35:11 Ko par cilvēku var pateikt pēc viņa mikrobioma analīzēm
41:55 Baktērijas, kas rada trauksmi, un kas tām vislabāk garšo
48:36 Kādas produktu grupas labāk ēst brokastīs, pusdienās un vakariņās un no kā izvairīties
1:03:46 Uztura speciālista akceptētie ogļhidrātu avoti
1:12:11 Ko darīt un kā lutināt tās baktērijas, kas atbild par mūsu gudrību
1:15:10 Probiotikas un prebiotikas; ar ko nodarbojas uzturzinātnieka Anša Zauera izveidotais uzņēmums Valens Nutri
1:17:26 Kas jāzina par gavēšanu, lai iegūtu vairāk jaudas un spēka foršākai dzīvei

Es gribēju noskaidrot, kas ir viņas paņēmieni, ar kuriem viņa atrod pieeju priekam un humoram, pat tad, kad smiekli un jautrība nav ne prātā. Es viņai jautāju par spēju atrast sevī drosmi tad, kad ir sajūta, ka tikt pāri bailēm ir teju neiespējami. Runājām arī par to, kā viņa gatavojas un ko dara pēc izrādēm, kuru gaita ir neparedzama. Mēs runājām par salūšanu un augšāmcelšanos. Viņai tiešām ir pieeja prieka portālam un viņa stāsta, kur tā ir ikvienam no mums.

Anete Bendika ir improvizācijas teātra "Divas" aktrise un pasākumu vadītāja. Anetes ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām. Cilvēki man rakstīja, cik ļoti ir baudījuši Anetes vadītos pasākumus un kāzas.Un manās acīs Anete ir prieka vēstnese un godasardze vienlaicīgi. Mīlu viņas īstumu un tiešumu. Esmu pateicīga par enerģijas lādiņu, ko es un mūsu komanda saņēmām no Anetes šajā sarunā. Ticu, ka ne tikai mēs.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
4:20 Vai drīkst priecāties tad, ja dzīvē ir lielas bēdas; kā pieslēgties “prieka portālam”
10:58 “Apštopēt emocijas noteikti nevajag, jo tā ir ilūzija, ka tās kaut kur pazudīs”
15:32 Pieņemt, ka esi mamma bērnam ar īpašām vajadzībām, un cīņa ar strereotipiem
27:02 “Meklēt atbildes uz “kāpēc” ir taisns ceļš uz elli”
34:01 Signāli, pēc kuriem atpazīt, ka depresija sāk "pasliet galvu"
41:12 Kad ir nepieciešama palīdzība no malas - pieredze Psihiatrijas un narkoloģijas centrā
49:17 Mūziciņa melnajam, snaudošajam sunim
58:07 Kā improvizācija un pasākumu vadīšana kļuva no hobija par pamatdarbu
1:07:19 Piedzīvotie kuriozi kāzu vadītājas ampluā
1:12:22 Sarkanās līnijas, kuras pārkāpt nav vēlams pat improvizācijas teātrī
1:21:25 Ieskats improvizācijas teātra DIVAS aizkulisēs
1:31:48 Kur Anete ņem iedvesmu un situācijas, kuras pēc tam apspēlēt izrādēs
1:41:55 Tuvākās plānotās izrādes improvizācijas teātrim DIVAS

Pirmā saruna ar Gati Līdumu par pāru (ne)būšanām kļuva par Cilvēkjaudas podkāsta zvaigzni ar milzīgu klausījumu skaitu. Loģiski, ka mēs turpinām sarunāties. Šoreiz par pāra un katra cilvēka dzīvē tik neizbēgamu parādību kā ciešanas. Priecājos, ka ar Gati par šo tēmu var runāt gan ar humoru, gan atbalstoši.

Ciešanas ir un būs. Un, lai mums to dēļ nebūtu jācieš neadekvāti daudz, Gatis ir uzrakstījis grāmatu "Trīs vīri krogā, neskaitot kaķi". Mums, tautai, kuri ciešanu ziņā esam teju vai čempioni, tas ļauj tikt pie atbalsta un pat atvieglojuma sajūtas (pateicoties Gata neparastajai humora izjūtai). Autora vārdiem runājot, tā ir iespēja "sakārtot savas psihes ciešanu atvilktni", turklāt veidā, kas nenomāc un palīdz gan uzelpot, gan pasmieties.

Gatis Līdums ir ģimenes un sistēmiskais terapeits, supervizors un grāmatu, tai skaitā- "Pāru (ne)būšanas", autors.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Turpinājums sarunai no iepriekšējās epizodes, ko par seksu zina un domā cilvēks, kuram sekss ir aizraušanās un ceļš pie sevis. Šoreiz par brīdinājumiem Tinder platformas lietošanā, par sava ķermeņa pieņemšanu, pozējot kailai, par atklātību attiecībās un par darbu, kas dod gandarījumu.

Brīdinu, lai neklausies šo sarunu, ja tevi trigerē un izraisa diskomfortu saruna par pieeju seksam un cilvēka ķermenim veidos, kas varētu neatbilst taviem uzskatiem. Šīs un iepriekšējās epizodes saturs tāds varētu būt. Tāpēc vispirms izpēti sarunas pieturpunktus, kas norādīti zemāk, lai pieņem sev piemērotu lēmumu.

Elīna Zesere ir intīmpreču veikalu ķēdes Sexy Style līdzīpašniece. Viņa arī rada miesai patīkamu apģērbu, kurā labi jūtas un izskatās visdažādāko izmēru sievietes. Elīna ir izaugusi gaisotnē, kur par seksu runā brīvi un detalizēti. Viņa mēdz pozēt kaila. Viņa vada apmācības par lielākas baudas gūšanu un mācās par kouču. Viņa ir trīs bērnu mamma un cilvēks, kura attiecības ir atvērta tipa - ne monogāmas. Cilvēki viņai bieži uzdod jautājumus par risinājumiem savai intīmajai dzīvei. Tie visi ir iemesli, kāpēc veidoju šo un nākamo sarunu ar Elīnu, kā arī tas, ka no pieredzes zinu, cik sirsnīgs, gudrs un drosmīgs cilvēks ir Elīna.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
6:31 Elīnas ceļš uz sava ķermeņa pieņemšanu
10:58 Kā kļūšana par “kailo modeli” nojauca iedomātos rāmjus un robežas
20:04 “Drink and draw” koncepts
29:41 Kā tikt galā ar savu un citu cilvēku diskomfortu
42:12 Ko darīt, ja pāra starpā ir atšķirīgas seksuālas vēlmes
47:15 Kur radušies aizspriedumi pret anālo seksu
50:40 BDSM attiecības – kā tur notiek komunikācija un robežu atrunāšana
53:53 Elīnas bagātā pieredze Tinder portālā, kas varētu noderēt citiem
1:05:49 Atgūt ticību cilvēkiem pēc vardarbības
1:19:59 Signāli, pēc kuriem Tinder portālā atpazīt cilvēkus ar slēptiem nodomiem
1:34:12 Kā radās apģērbu zīmols “MAKE” un ar ko šis apgērbs ir īpašs

Ko par seksu zina un domā cilvēks, kuram sekss ir aizraušanās un ceļš uz sevis iepazīšanu un izprašanu? Šis pieredzes stāsts varētu nepatikt daudziem cilvēkiem, jo sekss ir tēma un aktivitāte, kas ietver milzu jaudu. Tā var izpausties gan pozitīvi, gan negatīvi, gan jebkur starp abām galējībām. Brīdinu, lai neklausies šo sarunu, ja tevi trigerē un izraisa diskomfortu saruna par pieeju seksam un cilvēka ķermenim veidos, kas varētu neatbilst taviem uzskatiem. Šīs un nākamās epizodes saturs tāds varētu būt. Tāpēc vispirms izpēti sarunas pieturpunktus, kas norādīti zemāk, lai vari pieņemt sev piemērotu lēmumu.

Elīna Zesere ir intīmpreču veikalu ķēdes Sexy Style līdzīpašniece. Viņa arī rada miesai patīkamu apģērbu, kurā labi jūtas un izskatās visdažādāko izmēru sievietes. Elīna ir izaugusi gaisotnē, kur par seksu runā brīvi un detalizēti. Viņa mēdz pozēt kaila. Viņa vada apmācības par lielākas baudas gūšanu un mācās par kouču. Viņa ir trīs bērnu mamma un cilvēks, kura attiecības ir atvērta tipa - ne monogāmas. Cilvēki viņai bieži uzdod jautājumus par risinājumiem savai intīmajai dzīvei. Tie visi ir iemesli, kāpēc veidoju šo un nākamo sarunu ar Elīnu, kā arī tas, ka no pieredzes zinu, cik sirsnīgs, gudrs un drosmīgs cilvēks ir Elīna.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Kad satieku Cilvēkjaudas fanus, tad no sev noderīgākajām epizodēm viņi bieži piemin arī sarunu ar uztura treneri Mārtiņu Bidiņu. Vīrieši uz to atsaucas pat biežāk nekā sievietes. Šajā, otrajā, sarunā Mārtiņš stāstīja, ko abiem dzimumiem ir vērtīgi zināt par pretējā dzimuma uztura niansēm. Viņš arī pastāstīja, ko var darīt, lai mazinātu “noraušanos” ar ēdienu, un kā labāk saprast sava ķermeņa vajadzības, lai nejaucam izsalkumu ar sevis izklaidēšanu.

Mārtiņš ir uztura treneris, sertificēts Precision Nutrition programmā, 1. un 2. līmenī. Viņš nav uztura speciālists, bet vairāk līdzinās trenerim, kas attīsta cilvēka spēju turēties uz veselīgas ēšanas ceļa.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Reiz saņēmu kāda klausītāja ieteikumu, lai Cilvēkjaudā nointervēju Kinetics Nail Systems dibinātāju un vadītāju Andžeju Stenclavu. Dažus mēnešus vēlāk es Andžeju satiku klintīs Sicīlijā. Tur abi sākumā ar virvēm drošinājām katrs savu pa klintīm kāpjošu vecāko dēlu. Nedaudz vēlāk abi puikas sāka sadarboties kā kāpšanas partneri, kas deva iespēju Andžejam un man kāpt klintīs, drošinot vienam otru. Tātad, mana dzīvība ir bijusi atkarīga no viņa un viņējā - no manis.

Pārtraukumos, kad atvilkām elpu no Sicīlijas cepinošās saules, klausījos Andžeja stāstus par piedzīvojumiem kalnos un reizēm biju viņa attālināto un neizbēgamo darba sapulču netīšs klausītājs (klintīs nav diez ko daudz vietas konferenču telpu ierīkošanai). Bija skaidrs, ka, tik tiešām, tā ir prātīga doma intervēt Andžeju Cilvēkjaudā. Vairāki kopīgi paziņas sasūtīja man savus jautājumus Andžejam. Runājām par biznesu, veiksmi, grūtiem lēmumiem, vērtīgām grāmatām, fizisku un mentālu izturību un, protams, alpīnismu.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
5:41 No programmēšanas līdz nagu laku biznesam ar vairāku miljonu apgrozījumu
3:55 Situācija, kad starp biznesa partneriem ir juridiski nesakārtoti jautājumi
40:33 Uzņēmuma Kinetics Nail Systems veiksmes stāsts un galvenie rādītāji
42:23 Neērtais lēmums aizvērt biznesu Krievijā
46:35 No pārpircēja par ražotāju
50:30 “Uzņēmuma īpašnieks ļoti reti kad ir labs vadītājs”
54:30 Biznesa un komunikācijas principi
57:29 Uzņēmuma pārvaldības sistēmas veidošana; avotu saraksts
1:03:40 Izaicinājumi un sāpīgu lēmumu pieņemšana klinšu un kalnu kāpšanā
1:26.39 Kā panākt, ka uzņēmuma darbinieki strādā godīgi
1:33:27 Vērtības un apņemšanās, audzinot bērnus

Ārsti un uztura speciālisti, ko intervēju Cilvēkjaudā, regulāri atgādina, ka, ja gribam labu veselību, tad jāēd vairāk dārzeņu. Viegli pateikt, bet cik viegli to ir izdarīt? It īpaši, ja tie dārzeņi jāiebaro to nīdējiem (parasti vīriem vai bērniem). Es gribu, lai ir viegli, lai ir garšīgi, lai ir interesanti un lai dārzeņu dēļ neizjūk ģimenes. Garšīgs ēdiens ir viena no dzīves baudām. Un ja veselīgi var būt garšīgi, ātri un ar lielu dažādību, tad esmu pati uzmanība.

Tāpēc uz sarunu aicinājuDitu Lasi, kurai jau sen sekoju sociālajos medijos. Mani uzrunā Ditas humora izjūta un viņas jēdzīgums. Viņa nesaka, ka kaut kas ir viegli, ja tas tā nav. Un viņa arī neko nesarežģī. Viņa neprasa, lai ievērojam likumus. Viņa izglīto, kā ēst garšīgi, nekvernēt virtuvē un nemocīt tuviniekus.

Sarunas noslēgumā pievērsāmies arī Ditas pieredzei par sadzīvošanu ar depresiju. Arī par to viņa runā viegli.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Ar Irinu Pētersoni satikos metodes "Darbs" apmācībās pie Keitijas Bairones. Tās bija apmācības, no kurām es biju gatava aizbēgt. Neskatoties uz to, ka biju septītajā grūtniecības mēnesī, biju gatava iet ar kājām no Vācijas vidienes līdz mājām. Esmu pateicīga katru dienu, ka izlēmu uzticēties cilvēkam, kurš man bija ieteicis to kursu iziet un izturēt līdz galam. Tas ir mainījis manas ikdienas dzīves kvalitāti. Cilvēkjaudas sākumposmā ar Irinu par šo metodi ierakstījām 14. epizodi. Tajā Irina dalījās ar savu dzīves pieredzi un pārmaiņām, ko dod šīs metodes izmantošana.

Tagad, kad vairākas Cilvēkjaudas epizodes ir bijušas par grūtībām attiecībās - ar vecākiem, ar pusaudžiem, ar kolēģiem, mēs saņemam daudz lūgumu par vēl citiem risinājumiem. Tāpēc izveidojām šo bonusa epizodi Nr 143 ar Irinu par "Darba" metodi. Es saprotu, ka ne tikai man savulaik, bet arī citiem šobrīd varētu gribēties aizlaisties no šīs metodes un meklēt citu variantu. Ja tas sanāk - tik uz priekšu! Tomēr,ja atkal ir iestrēgšanas sajūta, tad no pieredzes saku, ka metode "Darbs" vairāk nekā jebkas cits man, vīram un arī daudziem mūsu draugiem ir rīks, ko lietojam, lai tiktu ārā no kaitinošām vai nomācošām situācijām. It īpaši, ja tās ir saistītas ar citiem cilvēkiem. Un šī metode ir pieejama arī bez maksas. Visi avoti, kur tas iespējams, ir norādīti sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Kad vadu treniņus par cilvēka jaudu, tad saņemu daudz jautājumu par to, kā, esot jau pieaugušam cilvēkam, risināt dažāda veida sarežģījumus attiecībās ar saviem vecākiem. Šādas problēmas bojā garastāvokli, traucē fokusēties un strādāt, pasliktina attiecības ģimenē un rada apgrūtinošu distanci starp cilvēkiem. Tās sagādā sāpes abās pusēs. Un sāpes tērē cilvēka enerģiju, bet to gribētos novirzīt dzīves kvalitātei.

Vienu dienu es mūsu Instagram profilā lūdzu jaudīgos uzrakstīt par grūtībām, kas ir viņu attiecībās ar vecākiem un kas paņem no viņiem vairāk enerģijas, nekā gribētos vai būtu veselīgi. Saņemtos aprakstus es sagrupēju pa tēmām un lūdzu psiholoģijas zinātņu doktorei, kognitīvi biheiviorālajai terapeiteiDiānai Zandeiieteikumus, vai un kā būtu iespējams risināt biežāk sastopamās problēmas ar pieaugušo vecākiem. Tās vari noklausīties šajā sarunā. Manuprāt, Diānas stāstītais noderēs arī tajās attiecībās ar vecākiem, kur viss ir pat diezgan labi. Vairāk sirsnības cilvēku starpā nozīmē vairāk enerģijas un prieka.

Šī ir jau otrā saruna a Diānu Zandi. Pirmā, jeb #117 epizode, bija par to, kā pieauguša cilvēka dzīvi ietekmē bērnībā iegūtais piesaistes veids.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
8:01 Kāpēc pieaugušo bērnu un viņu vecāku attiecībās konflikti ir neizbēgami.
14:20 Idejas, kā izturēties pret vecākiem, kuri žēlojas par veselību, bet par sevi nerūpējas.
35:16 Kad mijiedarbība ar vecākiem ir nepatīkama un pat toksiska.
53:36 “Es nevaru noteikt savu dzīvi, jo, kad pieņemu lēmumu, kas otram nav patīkams, viņš sabrūk. Un šis “viņš” nav divgadīgs bērns, bet mans vecāks” – ko iesākt ar manipulējošiem vecākiem.
1:03:03 Kā iemācīties novilkt robežu ar cilvēkiem (draugiem, dzīvesbiedriem, vecākiem), kas kā sodu izmanto nerunāšanas jeb klusēšanas stratēģiju.
1:15:00 Kontrolējoši vecāki līdz kapa malai – kāds ir risinājums.
1:24:26 Kā nebūt par neizsmeļamu savu vecāku naudas maku un vergu lauku saimniecībā.
1:34:54 Spēt izturēt spriedzi laikā, kad tiek ieviestas izmaiņas.
1:43:11 Būt par mammu savai mammai – cik veselīgi tas ir.
1:52:14 “Eidžisms”(Ageism) jeb vecuma diskriminācija ne tikai vecāku, bet arī jaunu cilvēku vidū.

Dzimtē balstīti stereotipi var ierobežot cilvēka iespējas īstenot savu potenciālu gan profesionālajā vidē, gan privātās dzīves sfērā. Uz sarunu aicināju Dr. sc. comm. Maritu Zitmani - asociēto profesori un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāju. Marita ir dzimtes, dzimtes atveidojuma medijos, reklāmas un patēriņa kultūras pētniece. Viņa stāstīja, ka kolektīvos, kuros tiek ievērota dzimumu līdztiesība, var novērot inovāciju un radošas domāšanas pieaugumu, kas ir svarīga sastāvdaļa panākumu gūšanā. Dažādas cilvēku pieredzes rada iespēju radošākiem risinājumiem. Dažādi darbinieki var radīt atšķirīgus produktus, kas noder plašākam cilvēku lokam. Elastība un līdztiesība kolektīva vidē, kur cilvēki var būt atvērti, palielina darbinieku apmierinātību un iesaisti. Arī darbinieku stresa līmenis samazinās, ja darba kolektīvā īsteno iniciatīvas, kas veicina iespējas savienot darba un ģimenes dzīvi.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
6:33 Kādos nolūkos cilvēki izmanto strereotipus. Un kā identificēt, ka esam iekrituši dzimtes stereotipu slazdā
20:05 Latvijas situācija pārējo valstu vidū dzimumu līdztiesības jomā
26:51 Kad dzimtes aizspriedumu dēļ cieš vīrieši
34:16 Izredzes atbrīvoties no aizspriedumiem, ja tie cilvēkā ielikti jau kopš zīdaiņa vecuma
40:53 “Vīrietis bagāts, sieviete skaista”
47:40 Kā mēs katrs varam praktiski ietekmēt dzimuma vienlīdzības situāciju pozitīvā virzienā
55:42 “Ko tu raudi kā skuķis” – pirmā frāze, kas puišiem iemāca seksismu
1:08:05 Ko atklāj klimata pētījuma rezulāti saistībā ar sieviešu profesijām
1:14:09 Grāvis, uz kuru stūrē valsts pārvalde, ja neizmainīs savu politiku dzimumu līdztiesības jautājumā
1:20:44 Idejas, kas var palīdzēt cilvēkam atteikties no ierobežojošā rāmja, kurā citi cenšas viņu ielikt 

Ar lielu interesi lasīju Jura Rubeņa grāmatu "Starp divām bezgalībām. Vairāk nekā simts iedarbīgas prakses apziņas paplašināšanai". Mani interesēja gan dažādo prakšu apraksts, gan sajūsmināja viņa stāsti par personīgo pieredzi. Esmu pateicīga, ka šajā Cilvēkjaudas epizodē Juris Rubenis palīdzēja labāk izprast, ar ko jārēķinās, kad esam nostājušies uz izaugsmes ceļa. Viņš stāstīja par bailēm, par uzticēšanos dzīvei, par izvēli dzīvot saskaņā ar savu iekšējo būtību un kā to gan sajust, gan spēt uz to paļauties.

Juris Rubenis, Dr.theol., šobrīd ir Integrālās izglītības institūta direktors, Lassalle Kontemplationsshule via integralis (LKS) autorizēts trešās (augstākās) pakāpes kontemplācijas skolotājs, LKS vadītājs Latvijā. Viņš 35 gadus kalpoja par mācītāju Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā. Viņš ir autors daudzām grāmatām, kas izdotas vairākās valodās, regulāri vada meditācijas retrītus un personības izaugsmes seminārus gan Integrālās izglītības institūtā, gan garīgo prakšu centrā Stacija.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Kad es cilvēkiem jautāju, kas ikdienā īpaši negatīvi ietekmē viņu jaudu, tad atbilde bieži vien ir - nepietiekams miegs vai neapmierinoša tā kvalitāte. Kādam neizdodas gulēt fiziskās vai psihiskās veselības sarežģījumu dēļ, bet lielai daļai tas ir tāpēc, ka nav pietiekamas sapratnes par veselīgu miegu. Nav nemaz tik viegli laicīgi aiziet gulēt, ja šī iespēja konkurē ar "interesanto dzīvi ekrānos". Pagrieziena punkts manā ģimenē attiecībā uz miega nolikšanu par svarīgu prioritāti, bija Metjū Volkera grāmata par miegu, ko izlasījām un pārspriedām abi ar vīru, kā arī The Huberman Lab podkāsta epizodes par miegu.

Ar dakteri Martu Celmiņu mani iepazīstināja Oskars Grīslis no Intelekta attīstības centra. Marta ir ārste - pediatre un miega speciāliste, kura ārstē ne tikai bērnus, bet miega jautājumos strādā arī ar pieaugušajiem. Viņa, Oskars un vēl daži kolēģi ir izveidojuši Latvijas miega projektu, kas ir atbalsts cilvēkiem, kuri vēlas sakārtot savu miegu.

Marta no pieredzes zina, ko nozīmē darbs nakstmaiņās un regulārs stress, tāpēc viņai ir arī praktiski ieteikumi, kā cilvēkam sev palīdzēt situācijās, kad nakstdarbu pamest nav iespējams. Martas ieteikumi bērnu vecākiem šajā epizodē ir balstīti uz viņas ikdienas pieredzi darbā ar bērniem, kuriem ir miega traucējumi, un vecākiem, kuri tādēļ neizguļas.

Nevaru pabeigt šo aprakstu bez novēlējuma - saldu miegu! :)

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Man ik pa laikam vajag aprunāties ar kādu treneri, jo tas palīdz uzturēt un pat pacelt manu un vīra motivāciju sportot. Turklāt - darīt to veselīgāk un jaudīgāk. Aprunāties ar treneri Kārli Vanagu man ieteica citi treneri. Tā ir sava veida kvalitātes zīme cilvēka reputācijai. Visvairāk mani uzrunāja Kārļa attieksme par treniņiem, ka tajos iegūstam lielāku kustību brīvību. Lai nu kas, bet brīvība man ļoti garšo.

Kārlis ir vispārējās fiziskās sagatavošanas treneris, lektors un veselīga, sabalansēta dzīvesveida popularizētājs. 
‌Viņam ir maģistra grāds sporta zinātnē. Viņš ir pirmais Baltijā sertificētais: FRC (Functional Range Conditioning) un AnimalFlow speciālists, ir sertificēts FMS (Functional Movement Screening) un TRX speciālists. Viņam patīk izmantot netradicionālu treniņu inventāru, piemēram, svarbumbas, veserus (mace), vāles (clubbell), treniņu virves, bulgāru somas.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Mani aizrauj tēmas par cilvēka resursiem, enerģiju, iespējām. Tāpēc sāku interesēties, kā mūsu jaudu ietekmē pieredze, ar ko saskaramies pusaudža vecumā, kad esam pārejas posmā uz kļūšanu par pieaugušu cilvēku. Kādus secinājumus par sevi un dzīvi tādēļ izdarām, un kā tas ietekmē mūsu dzīvi kā pieaugušajam. Es gribēju saprast, ko mums ir izdevīgi zināt gan par pusaudzi, kas dzīvo mūsos, gan par pusaudzi, ar ko jāsadzīvo ikdienā.

Uz sarunu aicināju bērnu psihiatru un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītāju Ņikitu Bezborodovu. Lai saprastu pusaudzi sevī, ir vērts sākt ar sapratni, kas ar cilvēku notiek pusaudža vecumā. No Ņikitas teiktā man īpaši aizķērās viņa frāze, ka no pusaudža lielie sagaida pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.

Ņikita stāstīja par pusaudžu piederību grupai, pārmaiņām, agresiju, seksu, neapdomību, komunikāciju, bēdām un arī kaitējuma nodarīšanu sev. Ņikita ir izveidojis un turpina attīstīt Pusaudžu resursu centru, kur ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī jaudīga komanda ar 100 speciālistiem: klīniskie psihologi, ārsti- bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, uztura speciālisti, mentori, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, KBT terapeiti, sporta treneri, fizioterapeiti, apzinātības un mākslas grupu vadītājas.

Man šī saruna palīdzēja vairāk saprast savas, mana vīra un draugu agrākās izvēles un grūtības pusaudža gados, ar kuru sekām mēs paši saskaramies ik pa laikam. Tā deva sava veida atvieglojuma sajūtu, jo, kā teica Ņikita, pieaugušajiem joprojām ir iespējas visu ko mainīt uz labu, lai vai kāda būtu bijusi viņu pusaudža vecuma pieredze.

Es ceru, ka Ņikitas stāstītais īpaši noderēs saskarsmē ar pusaudžiem, lai vecākiem un citiem pieaugušajiem izdotos veidot foršākas attiecības ar "bez piecām minūtēm" pieaugušajiem savā dzīvē. Ņikitas, viņa komandas darbs un Pusaudžu resursu centrā pieejamā informācija jauniešiem paver iespējas uz pilnvērtīgāku un jaudīgāku pieaugušā dzīvi.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Kad par veselīgu uzturu sarunājos ar ārstiem, viņu atbilde ik pa laikam ir: "Šis būtu jājautā uztura speciālistam." Man ir daudz jautājumu par pārtikas kaitīgumu un kā to novērst. Tāpēc uz sarunu aicināju Inesi Siksnu - vienu no zinošākajiem cilvēkiem par pārtikas drošības tēmām. Inesi rekomendēja vairāki atzīti speciālisti, kuriem lūdzu ieteikt sarunbiedru par to, kā mazināt pārtikas kaitīgumu uzturā.

Biju priecīga par Ineses pretimnākšanu ar iespēju atbildēt uz maniem jautājumiem ar vienkāršiem terminiem. Man bija sajūta, ka šī ir saruna virtuvē ar foršu draudzeni, kura darbojas pārtikas zinātnē. Viņa saprotoši izturas pret jebkuru jautājumu un atbild veidā, kas var palīdzēt turpmāk dot priekšroku veselīgākām izvēlēm.

Inese Siksna vairāk kā desmit gadus ir pētniece Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” un strādā arī ar pārtikas riska novērtēšanas tēmām. "BIOR" ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Ivars Austers ir profesors sociālajā psiholoģijā un doktora studiju programmas "Psiholoģija" direktors Latvijas Universitātē. Viņa pētījumi ietver tēmas par sociālo identitāti, vērtībām un autovadītāju uzvedību. Ivars ir arī radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” vadītājs. Tajā klausītājus iepazīstina ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem.

Profesoram jautāju par agresiju sociālajā telpā un tās iemesliem, par lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku kopumu, un dzīves kvalitātes celšanas iespējām, izmantojot sociālās psiholoģijas zināšanas. Profesors stāstīja arī par kopīgas realitātes nozīmi sabiedriskos procesos, par atmiņu un aicināja domāt prasmīgāk.

Sociālo mediju telpā viņu var sameklēt Twitter platformā.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
7:01 “Katram no mums ir vismaz kāds pusducis svarīgas identitātes”
10:54 Ar ko nodarbojas sociālā psiholoģija un ko tā pēta
20:03 Kādā veidā sociālie psihologi var palīdzēt valstisku un sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā
26:37 Ar kādiem paņēmieniem varētu panākt to, ka cilvēki daudz atbildīgāk vada auto
32:05 Agresija sociālajā telpā – kādi tam ir iemesli
43:13 “Mūsu atmiņa nav objektīvs mērinstruments”
50:03 Vai profesoram ikdienas dzīvē palīdz zināšanas par cilvēku savstarpējo mijiedarbību
53:13 Kā sociālās psiholoģijas profesors skaidro šī brīža etniskās nesaskaņas valstī, un kādi tur būtu risinājumi
59:19 Skats uz etnisko identitāti no citas puses
1:09:25 Kas mums būtu jāņem vērā par balsošanu vēlēšanās un savas politiskās gribas izteikšanu
1:18:49 Ko indivīdam dod līdzdarbība un mijiedarbība sabiedriskos procesos 
1:21:48 “Lai kāds process labi ritētu, ir jābūt kopīgai realitātei” – profesors par pašreizējo izglītības sistēmu
1:27:49 Profesora aicinājums domāt gudrāk
1:33:51 Pie kādiem interesantiem pētījumiem un projektiem sociālajā psiholoģijā šobrīd strādā profesors un viņa kolēģi

Igora Narovska darbu es iepazinu caur viņa daktera Klauna stāstiem sociālajos medijos. Tie aizkustināja un lika aizdomāties. Lielākā daļa bija par bērniem slimnīcās. Sākot ar pagājušo pavasari, Igora nesenākie stāsti manā sirdī ieguva nākamā līmeņa dziļumu. Tie bija par darbu ar kara bēgļiem. Maziem un lieliem. Nav vārdu, ar kuriem es prastu aprakstīt Igora darbu un viņa stāstus par to. Viņš strādā uz robežas, kur satiekas neziņa, drosme un prieks.

Aicināju Igoru uz sarunu, lai mācītos to, ko viņš zina kā klauns un kā klaunu treneris un kas var noderēt mums pārējiem. Es un mūsu komanda viņa teikto klausījāmies ar sirdi, jo dot to tikai ausīm būtu noziegums pret sevi. Igors gan pats ir dakteris klauns, gan ir šīs organizācijas mākslinieciskais direktors Latvijā, gan trenē klaunus, gan arī - ir dzejnieks.

Saruna ir krieviski, jo Igoram tā ir vieglāk izteikties ar to plašumu, kāds dzīvo viņā. Un es ne par ko negribētu kaut ko no tā zaudēt. Tiem, kas prasīs, lai sarunai uzliekam subtitrus latviski, atbildu - mēs ar prieku, ja pieteiksies vismaz 12 brīvprātīgo pārtulkot 1/12 daļu no sarunas. Pieteikties var sūtot ziņu uz info@ugunsskola.lv. Ja tiešām saņemsim vajadzīgo skaitu pieteikumu, tad šo risinājumu noorganizēsim.

Ja saruna tev noder, tad, lūdzu, pievienojies ar savu atbalstu dakteru klaunu lieliskajam darbam.

Igoram šajā gadā ir iespēja publicēt viņa stāstus grāmatā, kas būs angliski. Tikai, tā kā pasaules līmenī viņš vēl ir nepazīstams, tad daļa no grāmatas izdošanas izdevumiem ir jāsedz viņam pašam un tāpēc viņš organizē kick-starter kampaņu, kur vēl pietrūkst neliela daļa no vajadzīgās summas.

Ar Igoru sarunājām vasarā tikties uz nākamo sarunu. Es tagad vēl vairāk gaidu vasaru.

Sarunas lapa ar papildu informācijuir šeit.

Sarunas pieturpunkti:

Kad pirms padsmit gadiem biju gada laikā piedzīvojusi divas neveiksmīgas grūtniecības un nopietnu veselības diagnozi, man ārsts kā svarīgu atveseļošanās sastāvdaļu stingri rekomendēja mākslas terapiju. Es toreiz centos izlocīties, ka, lai nu ko, bet zīmēt nemāku nemaz. Un tas ārstu neinteresēja nemaz. Viņš toreiz sarunā iesaistīja arī manu vīru, kurš bija atnācis man līdzi: "Ja viņa grib būt vesela un stingru pamatu zem kājām, tad jums abiem ir jāsaprot, ka tikai ar ķermeņa ārstēšanu šeit nepietiks. Ir jāārstē arī sirds un dvēsele. Un mākslas terapija ir lielisks veids, kā piekļūt tam, kam ārstējošais ārsts klāt netiek. Nav svarīgi, proti vai neproti zīmēt. Tev ir jāļaujas spēlēties, radīt. Materiālam un izpausmes veidam nav nozīmes. Es redzu, ka viņai drīz dzimšanas diena. Uzdāviniet viņai krāsas un molbertu." Braucot mājās mēs piestājām mākslinieku veikalā un vīrs man uzdāvināja krāsas, molbertu un lielākās papīra loksnes, kādas tur varēja dabūt. Pēc nedēļas es sēdēju mākslas terapijas darbnīcā un mālēju. Mākslas terapija joprojām ir manā dzīvē. It īpaši tad, kad gribu atbrīvoties no apnikušas problēmas vai tikt pie jaunām idejām.

Astra Lejstrauta ir sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju vizuāli plastiskās mākslas terapijā. Viņai ir arī vizuālās mākslas pedagoga izglītība. Viņas klātbūtnē cilvēki atļaujas iepazīt sevi un meklēt sev vajadzīgos risinājumus, izmantojot krāsas un dažādus materiālus. Es ceru, ka viņas stāstītais iedrošinās vairāk cilvēku izmēģināt šo neparasto terapijas veidu, lai noņemtu smagumu no saviem pleciem un lai tiktu pie jaunām idejām savam tālākam ceļam.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:22 Kas ir mākslas terapija
12:33 Kā mākslas terapija var palīdzēt cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, līdzatkarības problēmām
17:42 Kā atrast to, kas patīk un rada prieku, gadījumos, kad vairs neinteresē nekas
20:46 “Es neprotu zīmēt”
24:26 Mākslas terapija un dusmas
31:58 Par mākslas terapijas lomu pacientu ar smagu stāvokli ārstēšanā
37:51 Ķermenis nemelo – kā piekļūt savai zemapziņai
46:25 Dažādi mākslas terpaijas veidi: drāmas, mūzikas un deju – kustību terapijas
49:52 Ļauties iekšējā bērna vilkmei radīt
53:55 Kāpēc ir tik grūti pārkāpt pāri paša izdomātiem ierobežojumiem
1:09:12 Drosme četrdesmit gadu vecumā nomainīt labu karjeru pret kaut ko pilnīgi nezināmu

Šī saruna noderēs, ja tev ir svarīga sava brīvība un ja tev patīk, ka tava enerģija ir tavā rīcībā, nevis ir kaut kur nobloķēta. Piedošana tiem, kuri mums ir kaut ko nodarījuši vai nav kaut ko iedevuši, atbrīvo mūs pašus no apgrūtinošas slodzes.

Parasti mēs uz piedošanu skatāmies kā uz pakalpojumu otram, bet patiesībā tā ir dāvana sev. Spēja piedot mums palīdz būt laimīgākiem, brīvākiem, veselākiem. Šajā sarunā Kaspars Simanovičs pastāsta, ko mēs varam, darīt, lai mums izdotos piedot citiem.

Šī ir 4. saruna ar teologu Kasparu Simanoviču, kurš ir neoētiskās veselības kopienas “Elizeja” līdzdibinātājs.

Mūsu pirmā saruna bija par cilvēkiem ar atkarībām,  otrā – par cilvēkiem, kuriem ir apgrūtinošas attiecības ar atkarīgiem cilvēkiem jeb līdzatkarību. un trešā par veselīgu pašapziņu.

Kaspars Simanovičs ir autors grāmatai“Dienas līdzsvars. Mūžsena gudrība šodienas skatījumā”.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Gada noslēgumā, kad trūkst gaismas, jo naktis ir garas un dienas - īsas, ir vērtīgi paskatīties uz sevi un nodzīvoto gadu ar lielāku sapratni, jo tas ļauj noslēgt mieru ar sevi un turpmāk sevi jaudīgāk atbalstīt. Es un Andis veidojām šo sarunu, lai no klausītāju pleciem noņemtu kādu daļu šī gada smaguma un, ja cilvēkam, atskatoties uz savu gadu, kaut kur uzpeldētu sajūta par vilšanos sevī, tad to nomainīt ar interesi būt par sev un citiem foršāku komandu. Tas paver vairāk risinājumu. Mēs runājam par to, ko esam konstatējuši par jaudas pacelšanu apstākļos, kuri to intensīvi tērē, un kā to pārvēršam praktiskā rīcībā, lai situāciju mainītu uz labo pusi.

Es un Andis Arnicāns, kopā ar vēl dažiem slēgtas grupas kolēģiem, ar kuriem viens otru atbalstām un iedvesmojam, aprunājamies vismaz reizi nedēļā. Tā mēs konstatējam, kādu attīstību vai bīstamības redzam katrs savā darbā un kādus risinājumus varam izstrādāt, ņemot vērā mūsu katra mērķus.

Kad no septembra sākuma līdz pat šim brīdim visi mūsu grupā bija saskārušies ar to, ka sen ieilgušo grūtību apstākļi mūsu apkārtējiem ir nepatīkami samazinājuši viņu jaudu, citiem vārdiem - nosvilinājuši to, es ar Cilvēkjaudas komandu sākām darbu pie risinājuma izveides cilvēku atbalstam.

Šajā epizodē es arī iepazīstinu Cilvēkjaudas fanus ar iespēju pievienoties mums ar savu palīdzību, lai Cilvēkjauda arī turpmāk visiem būtu pieejama bez maksas un mūsu komandai būtu iespēja ierakstīt jaunas epizodes, vienlaicīgi sagādājot vēl interesantāku un praktiskāku pieredzi Cilvēkjaudas faniem. Ja redzi, ka PACEL JAUDU ir tev interesanta un dos tev labumu, tad ar savu tagadējo atbalstu vēl šomēness tu mums dosi iespēju saplānot un janvārī ierakstīt nākamās Cilvēkjaudas epizodes.

Sarunas epizodes lapa ir šeit.


SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:

01:53 Paziņojums par Cilvēkjaudas nākotnes izšķiršanos, kas saistīta ar Cilvēkjaudas klubu un vēl interesantāku pieredzi par ierastajām epizodēm

08:12 Mūsu personīgais atskats uz jaudu pastiprināti tērējošu gadu, kas deva motivāciju izmantot šo pieredzi citu cilvēku ikdienas atvieglošanai

11:33 Kāpēc noturēt savus spēkus labā līmenī paliek arvien sarežģītāk pat darbīgiem un pozitīviem cilvēkiem

21:03 Kas jaudīgajiem šajā gadā ir bijis grūti

25:58 Kāpēc kļūt uzmanīgiem, kad par ticību savām spējām sākt šaubīties arī profesionāļi

29:56 Iemesli, kuru dēļ lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta un neesi ar mieru tai tērēt spēkus

32:32 Ko darīt, ja traucē, ka labo brīžu sajūta palikusi par mazām saliņām ierastā, stabilā pamatā vietā

39:22 Kā sev izdevīgi nomainīt skatījumu uz plānu izjukšanu laikā, kad ir tik daudz jāizdara

44:17 Kā mēs nonākam situācijās, kad pateikt slodzei “nē” kļūst vēl grūtāk un rezultātā mēs no sevis prasām par daudz

50:54 Stratēģija, kā mainīt neadekvātu un traucējošu sevis novērtējumu, kurš piezogas nemanot

1:01:05 “Vai tas, ko es tagad daru, darbojas” paņēmiens, kas aktivizē sadarbību ar sevi

1:12:29 Kā laicīgi pamanīt un piebremzēt savas labsajūtas lejupslīdi, pirms tā uzņēmusi bīstamu ātrumu, kas citādi novestu pie “noraušanās” un tad vilšanās sevī

1:28:49 Trīs marķieri, kuru uzlikšana uz personīgā radara palīdzēs novērtēt pašreizējo dzīves kvalitāti

1:33:59 Izpratne par savā dzīvē notiekošajām grūtībām, lai sevi prasmīgāk atbalstītu un iedarbīgāk tiktu ar notikušo galā, nevis dzītu sevi lielākā bedrē

1:49:18 Kā palīdzēt sev tad, kad ir sajūta, ka nekam nevari pieķerties, lai arī zini, ka vajag

1:59:44 Apkārtējās vides un līdzcilvēku ietekme mūsu jaudas līmeņa uzturēšanā; kā veidot savu atbalsta komandu un rūpēties par savu vērtīgāko resursu - sevi.

Sarunājos ar fenomenālo Gundegu Skudriņu, jo mani iedvesmo viņas neparastās darba spējas, pozitīvisms, produktivitāte, atklātība un tiešums, spēja redzēt lielo bildi un sajust detaļas, prasme vinnēt, paļaujoties uz savu iekšējo sajūtu, un bagātā pieredze, no kuras varu mācīties es un citi.

Viņas radošā apvienība SKUDRAS METROPOLE ir sajūtu darbnīca, kurā vairāk kā 20 gadus tiek radīti pasākumi, izstādes, grāmatas, TV projekti, performances, Pop-up projekti, koncerti, modes pasākumi, konferences, apbalvošanas ceremonijas utt. Vietējās un starptautiskās balvas par savu darbu viņi šķin kā sēņotāji bekas.Un pelnīti. Piemēram, par vienu no šī gada pērlēm "Dabas galerija" vai kādu no viņu Nepieradināto naktsmītņu projektiem.

Gundegas stāsti, viņas attieksme pret savu darbu un komandu man un Cilvēkjaudas komandai iedeva pamatīgu enerģijas devu un arī idejas. Domāju, ka tā notiks ar daudziem šīs sarunas klausītājiem.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
6:54 “Ne tikai svētku radīšana” – pasaulē slaveni, grandiozi projekti, ko realizējusi pasākumu aģentūra “Skudras metropole”
16:40 Ar ko atšķiras ārzemju publika no latviešu auditorijas
18:26 Kāds ir svarīgākais jautājums klientam, lai pasākums izdotos
24:44 Kā katram cilvēkam atrast savu ideālo vietu komandā
34:06 Kā saglabāt pozitīvu gaisotni kolēģu starpā, kad ir liela darba un atbildības radīta spriedze
44:58 Kritērijs, kas ir izšķirošs izcilas komandas veidošanā
58:18 Emocionālie “amerikāņu kalniņi”, kas tiek izbraukāti radošā procesa laikā
1:03:49 Kā ar glanci izkļūt no bezizejas situācijām, kad viss aiziet galīgi šķērsām
1:14:38 Kā noturēt labu veselību, strādājot bohēmiskā un ar stresu pilnā vidē
1:24:57 Ņemt no katra brīža to labāko – garšīgo ceļojumu pieredze
1:31:28 Kādiem mērķiem tiek tērēta enerģija, laiks un uzņēmuma peļņa
1:46:01 “Ja tu pa vecam vairs nevari, tad tev ir jādomā pa jaunam” – krīzes kā iespēja
1:55:20 “Padod roku un tu sasniegsi vairāk”
2:00:54 Kā būt notikumu epicentrā un iet laikam pa priekšu
2:08:49 Gundegas noslēpums, veidojot labu komunikāciju ar citiem cilvēkiem

Ar kādu spiedienu dēļ sabiedrības aizspriedumiem ir nācies saskarties tev? Savā vai savu mīļo cilvēku dzīvē. Ka sievietei neklājas nodoties karjerai? Vai kas tas par vīrieti, ja viņam nav karjeras ambīciju? Ka pārī vīrietis nedrīkst pelnīt mazāk par sievieti vai viņa - vairāk par vīrieti? Ka dzimums vai cilvēks, kuru mīli, ir nepareizais dzimums vai cilvēks? Ka tava karjera nav sievišķīga, ja esi sieviete, vai vīrišķīga, ja esi vīrietis? Ka tavs bērns nav tāds, kādu sabiedrībā grib? Ka neproti novērtēt drošu ienākumu un stabila darba priekšrocības, jo gribi strādāt citādāk nekā iepriekšējās paaudzes? Ka tavs vai tev mīļa cilvēka izskats, spējas vai vajadzības neatbilst tam, kas cilvēkiem parasti ir ērts un pierasts?

Cik cilvēkam un viņa mīļajiem maksā neatbilstība sabiedrībā pieņemtiem standartiem? Kādu spēku vajag un kur to ņemt, lai ne tikai pieņemtu savu citādību, bet vēl neļautu citu aizspriedumu spiedienam ierobežot sevi? Kā atbalstīt sevi un savus mīļos cilvēkus, kuri izjūt ārēju spiedienu dēļ savas citādības?

Es sarunājos ar Velgu Polinsku, kuras ģimenē aug bērns ar Dauna sindromu un kura ne tikai negrasās samierinātiesar to vietu, ko viņai un viņas bērnam atkārtoti cenšas ierādīt citi savu aizspriedumu vai nezināšanas dēļ,bet vēl iedvesmo savus apkārtējos ar to, kā viņa komunicē, kā meklē risinājumus, kā iestājas ne tikai par savu bērnu un savu ģimeni, bet vēl daudziem citiem. Velgu uz sarunu aicināju tāpēc, ka no vairākiem cilvēkiem biju dzirdējusi par to, kā viņus iedvesmo Velgas ceļš un darbošanās. Tagad arī es esmu viens no tiem cilvēkiem.


Sarunas epizodes lapa ir šeit.


SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:

5:22 Ikdienas varoņdarbi, kas norisinās tepat mums līdzās; ko nozīmē būt sava bērna asistentam
10:45 Pašreizējā atbalsta sistēma Latvijā un tās izaicinājumi
13:18 Kā pieņemt realitāti, kas tevi satricina līdz pašiem pamatiem, un sākt atvērties komunikācijai
19:21 Kā rīkoties un kā nerīkoties apkārtējiem cilvēkiem, kad tuvinieks saņēmis ar veselību saistītu satricinājumu
30:19 Lai apzīmējumi un vārdi, ko lietojam ikdienā, neaizskar citu cilvēku cieņu un nerada situācijas, kur negribot nodarām pāri
39:11 Kas katram cilvēkam būtu jāzina par žēlošanu
48:03 Ar ko nodarbokas biedrība “Dauna sindroms Latvijā”
57:43 Kā ikdienā saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi arī tad, ja tajā ir jāsaskaras ar grūtībām
1:03:53 Kā grūtības pārvērst ieguvumos
1:07:25 Ko darīt, lai savstarpējā komunikācija palīdz, nevis padara situāciju vēl grūtāku
1:24:31 Kā iedarbīgāk atbalstīt cilvēku, kurš risina grūtu situāciju

Es apbrīnoju sportistus, kuriem savā karjerā ir izdevies sasniegt daudz. Mani interesē stratēģijas, kā viņi to ir panākuši, jo viņu pieredzē ir daudz noderīga citu dzīvei, lai sasniegtu panākumus arī ārpus sporta. Sarunā ar Latvijas futbola leģenduMāri Verpakovski mani īpaši interesēja, kas bija viņa lielākie izaicinājumi un stratēģijas to pārvarēšanai, lai gan kļūtu par lielisku futbolistu, gan turpinātu par tādu būt, strādājot augstas konkurences apstākļos arī tad, kad ir izveidota ģimene.

Māris stāstīja, ko no cilvēka prasa ceļš uz profesionālo sportu un atrašanās tajā. Manuprāt, te ir daudz līdzīga ar izaicinājumiem arī to cilvēku dzīvēs, kuri ar sportu nav saistīti, bet kuriem piemīt augstas ambīcijas un apņēmība izvēlēto sasniegt.

Kad uzzināju, ka grāmatu par Māri Verpakovski ir sarakstījusi Linda Apse, sapriecājos.

Starp citu, TEV IR IESPĒJA LAIMĒT VIENU NO DIVĀM MĀRA PARAKSTĪTAJĀM GRĀMATĀM, kuras tiks izlozētas starp Cilvēkjaudas faniem Instagram un Facebook platformās. Vari piedalīties arī abās (vai vienā), ja izpildīsi izlozē prasīto, kas
- Facebook platformā ir redzams pie šī ieraksta, tur, kur teksta apraksts (tur paskaidrots, kas ir jādara);
- Instagram platformā ir redzams pie šī ieraksta, tā apakšā (patin un leju un atradīsi, kas ir jādara).

Grāmatas autore Linda Apse lieliski stāsta par cilvēku un viņas izpētes darbs grāmatā ir kolosāls pamats, uz kā veidot sarunu ar grāmatas varoni. (Zinu to no intervijas ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu, kuru veidoju, balstoties uz Lindas grāmatu par viņu.)

Iesaku šo sarunu un grāmatu par Māri ikvienam cilvēkam, kuram ir ambīcijas vai kura dzīvē ir cilvēks ar ambīcijām. Saruna un grāmata var izrādīties papildu atbalsts cilvēkiem, kuri savu dzīvi vēlas saistīt ar profesionālo sportu.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Mani interesē ļoti radošu un produktīvu cilvēku pieredze, tāpēc uz sarunu aicināju mūziķi Jāni Šipkēvicu. Es gribēju saprast, kā viņš paspēj paveikt tik daudz radoša un kvalitatīva darba un būt tik produktīvs, īpaši tagad, kad ir tētis diviem maziem bērniem. Daudzi no mums viņu pazīst kā grupas Instrumenti dalībnieku, grupas Cosmos izveidotāju un solo projekta "Shipsea" autoru.

Mēs runājām par to, kā praktiski izskatās viņa mūzikas un dažādo projektu darīšanas process. Lūdzu, lai Jānis pastāsta, kādu drosmi prasa gan uzdrīkstēšanās projektus īstenot, gan izturēt spriedzi, ja nākas saskarties ar, manuprāt, reizēm pat ļoti nežēlīgu kritiku, kas arī pieredzējušu profesionāli var pārsteigt negatavu tai. Es viņam jautāju, kas ar viņu notiek lielo koncertu veidošanas laikā, kad darba apjoms ir pārcilvēcīgs, un kā viņš atgūstas pēc tiem.

Es ticu, ka Jāņa pieredzes stāsti noderēs daudziem no mums, lai drosmīgāk ļaujamies dzīvei un darbam, kas mūs aicina, vienlaicīgi sargājot savu pašu dārgāko - mūsu attiecības ar svarīgākajiem cilvēkiem mūsu dzīvē.

Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:

Pirmā daļa

11:08 Kā ir ar šaubām arī talantīgiem un produktīviem cilvēkiem

17:53 Cik liela loma mūziķa dzīvē ir disciplīnai

20:22 Kādos apstākļos parasti rodas labākās idejas un kur tās uzkrāt

24:57 Jāņa pieredze ar ieskatu performanču mākslinieces Marinas Abramovičas radošā darba metodēs

29:34 Mītiem apvītā iedvesma – skaudrā patiesība

36:05 Kad prieks par milzu darbu sabrūk vienā naktī

40:50 Kas notika pēc Latvijas simtgades koncerta “Mīlestības vārdā”

43:05 Kā pēc tik liela šoka un vilšanās atkal noticēt sev un nenobīties darīt tālāk

44:51 Kas notiek ar draugiem brīdī, kad piedzīvo spēcīgu un ilgstošu satricinājumu

48:37 Kā piecelties pēc “shit storm” – kādi var būt ieguvumi un vai tie tiešām ir

55:00 Kur mūziķis smeļas spēku, prieku un mīlestību

58:39 Padoms, kā pārvarēt savstarpējās grūtības partnerattiecībās

1:02:14 Kas Jānim kalpo par enerģijas avotu

1:15:38 Kā saprast – kura ideja būs dzīvotspējīga un kuras vajag atlaist

1:21:22 Albums “Apgaismo mani” – cik personisks tas ir pašam albuma radītājam

Otrā daļa

1:28:28 Kas šobrīd notiek ar projektu “Cosmos”

1:30:50 Vai Jānim ir paranormālas darba spējas

1:35:24 Kā sastrādāties ar savu intuīciju

1:38:16 Kas dod impulsus jaunām dziesmām

1:43:09 Kāda izskatās mūziķa dzīve pirms lieliem koncertiem

1:48:04 Par seksu un koncentrēšanās spēju, kad jāuzstājas

1:51:50 Kā piesātinātajā mūzikas tirgū sasniegt savu auditoriju

1:56:34 Par finansēm, kuras nevar ignorēt

1:59:58 Kā mūziķis Jānis Šipkēvics rāpjas ārā no bedrēm, kas viņu piemeklē pēc lieliem koncertiem

2:08:51 Kādi koncerti tuvākajā nākotnē gaidāmi

Cik jaudīgi tu lieto valodu? Īpaši profesionālajā dzīvē, kur ar citiem ir ne tikai jārunā, bet arī jāsarakstās. Vai tev ir svarīgi, kādu iespaidu par sevi un savu darbu radi citiem ar savu valodu? Uz sarunu aicināju valodnieci Aigu Veckalni, kuras darbu var redzēt platformā "Pieturzīmes". Aiga nav "valodas policiste" jeb cilvēks, ar kuru runājot par valodu, otram sabojātos garastāvoklis. Viņa iestājas par to, lai cilvēka valoda ir dzīva un interesanta, bet vienlaicīgi tāda, kuras ietekmē necieš cilvēka darbs vai tas, kā viņu uztver citi.

Aiga ne tikai izglīto cilvēkus lekcijās, semināros un darbnīcās, bet arī vada raidierakstu (podkāstu) "Pieturzīmes", kurā pievēršas interesantām tēmām par valodu.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Iedarbīgi stāsti pārliecina citus. Ar to palīdzību varam saņemt atbalstu, sapratni, resursus, pavērt sev un citiem iespējas. Kas jāzina, lai mūsu stāsti darbojas un iedarbojas gan darba vidē, gan privātajā dzīvē? Šos jautājumus uzdevu režisoram, lektoram un Runas skolas vadītājam Viesturam Meikšānam. Viņš gan skaidroja teoriju, gan parādīja, kā tā darbojas stāstu veidošanā, izmantojot divus jaudīgus stāstus no savas dzīves. Vienu par pāreju no vienas karjeras uz kaut ko pavisam citu. Otru - par dzīvības un nāves robežas sajūtas pieredzi kalnos, kuru pats bija vēlējies.

Šī bija mūsu otrā saruna. Arī pirmā bija par stāstu stāstīšanu, tikai no citādāka skatu punkta, tāpēc arī tā noderēs, ja gribi, lai tavi stāsti kļūst jaudīgāki.

Starp citu, Viestura Runas skolas youtube kanālā ir daudz noderīgu video.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Krietna daļa no mums dzīvos ilgāk, nekā vairums cilvēku iepriekšējās paaudzēs. Mūsu spēja mācīties un sapratne par to, kā mācīties iedarbīgi, tiešā veidā ietekmēs mūsu dzīves kvalitāti - ko un kā strādājam, cik pelnām, kādas iespējas gūstam, ar kādiem cilvēkiem pavadām laiku, cik veseli un laimīgi esam. Manuprāt, lielisks cilvēks, ar kuru runāt par spēju mācīties un rūpēm par savu smadzeņu veselīgumu, ir Dr. Sandra Vestermane- ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre, mediķe jau n-tajā paaudzē. Viņa gan ārstē cilvēku, gan vada interesantas lekcijas, par kurām iesaku jautāt dakterei, jo vismaz daļu no tām vēl var iegādāties.

"Meitiņ, mācīties vajag visu mūžu," man pirms gadiem trīsdesmit pieciem teica mana vecmamma, kad kāpām ārā no autobusa pēc sarunas par to, ko viņa, lielas slimnīcas virsmāsa, bija jaunu iemācījusies biškopības kursos. Gadus piecpadsmit vēlāk es mācījos meditācijas seminārā. Kopā ar vecmammu. Un vēl pēc padsmit gadiem mēs joprojām runājām par to, ko jaunu viņa bija iemācījusies nesenākajos kursos, ko toreiz apmeklēja. Izvēle regulāri mācīties, ir vērtīga mācība, par kuru visu mūžu būšu vecmammai pateicīga.

Iepriekšējās Cilvēkjaudas epizodes ar dakteri Sandru Vestermani:

Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā šeit.

Sarunas pieturpunkti:

Kad man jautā, ko es pati visvairāk esmu ieguvusi no Cilvēkjaudas epizodēm, tad atbildu, ka tas ir labāks garastāvoklis un pašsajūta, kas ir tiešā veidā saistīti ar spēju ēst veselīgāk. Tas ir noticis, pateicoties intervijām ar ārstiem un uztura speciālistiem. Viņu atbildēs es gūstu gan motivāciju, gan spēju saprātīgāk izvēlēties, ko lieku galdā un savā vēderā. Arī mans vīrs ir laimīgs par rezultātu, ka ģimenē ēdam gan veselīgāk, gan garšīgāk.

Man joprojām ir daudz jautājumu par pilnvērtīgu uzturu un spēju pie tā pieturēties, tāpēc uz sarunu aicināju Silviju Ābeli, kura ir uzturzinātniece, uztura speciāliste, sertificēta GAPS uztura konsultante, turklāt viņai ir arī doktora grāds ķīmijā. Sarunā pievērsāmies ne tikai tam, kā ēst veselīgāk, bet arī, kā izveidot saprotošākas attiecības ar savu ķermeni, lai laicīgi pamanām, ko tas mums signalizē, labu vēlot.

Sarunā pieminēto informāciju atradīsi epizodes lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda123/

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Mani ieinteresēja, kā cilvēka jaudu ietekmē viņa mijiedarbība ar suni un ko tāpēc varam saprast par sevi, neatkarīgi no tā, vai esam suņu saimnieki vai tikai izskatām iespēju par tādiem kļūt, vai arī piederam pie suņu (vai tomēr - suņu saimnieku) nīdējiem. Iespējams, ka suns bija pirmais cilvēka pieradinātais dzīvnieks. Joprojām nav drošas skaidrības par to, kad un kā cilvēkam izdevās pieradināt savvaļas dzīvnieku - gaļēdāju, turklāt līdz tādam līmenim, ka tagad to dēvē par cilvēka labāko draugu.

Es izjautāju kinologu Ivaru Lielpēteri, kura suņu apmācību mājas lapā atradu šādus vārdus: "Mūsu galvenais skolnieks un apmācāmais ir suņu saimnieks. Mēs ticam un esam pārliecināti, ka lielākā daļa problēmas veidojas tieši saimnieka nezināšanas dēļ." Tajā pašā mājas lapā ieraudzīju šo Borisa Rjabiņina citātu: "Suns ir saimnieka spogulis. Paskaties uz savu suni, tajā ieraudzīsiet sevi pašu. Ja suns jums nepatīk, pameklējiet vainu sevī (..). Audzinot suni, jūs audzināt arī paši sevi."

Kad jautājām Ivaram, kā nosaukt viņa nodarbošanos, Ivars teica, ka viņš ir suņu saimnieku treneris. Es teiktu, ka viņš ir arī ir potenciālo suņu saimnieku veselā saprāta aktivizētājs un advokāts veselīgām attiecībām ar suņiem. Domāju, ka saruna ne tikai izglītos, bet arī izklaidēs pat tādu klausītāju, kurš par suņiem nefano, jo Ivara atbildes uz maniem jautājumiem ir pilnas ar neparastu humoru.

Informācija par to, kur un kā Ivaru var atrast, ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

RTU profesore Andra Blumberga pasniedz un regulāri pielieto sistēmiskās domāšanas, sistēmdinamikas pieeju. Ar tās palīdzību varam veiksmīgāk risināt problēmas darbā, biznesā, valsts, pasaules un savas privātās dzīves līmenī, jo bieži vien to patiesie cēloņi un risinājumi atrodas pavisam kur citur, nekā tos meklējam. Iepriekšējai sarunai ar profesori par sistēmdinamikas pamatiem šobrīd ir vairāk nekā 32 tūkstoši skatījumu un klausījumu. Tēma ir fascinējoša un noderīga.

Šajā reizē profesorei lūdzu skaidrot bieži sastopamas problēmas un šķēršļus mērķu sasniegšanā no ikdienas dzīves darbā un ārpus tā, izmantojot sistēmisko domāšanu, ar kā palīdzību izdodas nonākt pie iedarbīgākiem risinājumiem.

Profesore sarunā pievērsās arī informācijas izmantošanas prasmēm, kas vajadzīgas, ja uzņēmums grib ilgtermiņā būt konkurētspējīgs un pelnošs.

Profesore strādā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā. Ļoti iesaku noklausīties arī iepriekšējo epizodi ar profesori.

Informācijas avotus par sistēmdinamiku vari atrast sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Kad vasarā, manas dzimšanas dienas vakarā, es ieraudzīju, ka man zvana Kārlis Bardelis -Bored of Borderskapteinis, biju laimīga, jo tas nozīmēja, ka viņš ir dzīvs. Ilgāku laiku neredzot Kārļa ierakstus sociālajos medijos, pie sevis klusām skaitīju: "Kārli, padod mums, taviem līdzjutējiem, ziņu, ka esi sveiks un vesels, lai vai kur tu tagad būtu." Kārlis tajā vakarā zvanīja no Somālijas, kur pēc neziņas pilna laika beidzot atradās drošībā. Tovakar nolēmu, ka tad, kad man pa rokai būs mikrofons, es ierakstīšu trešo Cilvēkjaudas epizodi ar Kārli. Šajā reizē par situācijām, kad piedzīvojumos viņa dzīvībai ir draudējušas nopietnas briesmas, kā viņš tās pārvarēja un kāda ir bijusi viņa personīgā izaugsme piedzīvojuma iespaidā.

Kārlis joprojām dara svētīgu darbu, atbalstot hospiss.lv mērķi izveidot pirmo hospisa māju Latvijā, kur cilvēkiem cieņpilnā veidā pavadīt dzīves pēdējo posmu, saņemot viņiem vajadzīgo atbalstu.

Lūdzu, pievienojies arī tu ar savu atbalstu un te ir veids, kādā vari to izdarīt:

Atsauces uz Kārļa pieminētajiem avotiem ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:22 Cik tālu šobrīd Kārlis ir savā piedzīvojumā apkārt zemeslodei
6:14 Indonēzija kā otrās mājas
17:59 Cik reizes savos ceļojumos Kārlis ir bijis situācijās, kas ir bīstamas dzīvībai
37:10 Kādēļ nevajadzētu nonākt Somālijā; kad nesaproti – kuri ir labie, kuri sliktie
1:03:40 Kādas pieredzes Kārlis ir guvis savos piedzīvojumos
1:08:32 Kāds ir dienas režīms, kad esi laivā okeāna vidū
1:09:35 Saraksts ar grāmatām, kuras Kārlis klausās atkārtoti
1:15:32 Kāda ir dzīve uz sauszemes
1:23:01 Kādos brīžos raud pat pieredzējis jūras vilks
1:30:08 Pieredzes stāsts par kritisku zibens spērienu kalnos
1:38:45 Kārļa turpmākie dzīves plāni
1:48:17 Vai darbojas cenzūra informācijai, kas tiek nodota Kārlim okeānā

Protams, ka mani interesē, ko zina un prot cilvēks, kura vadībā Latvijas uzņēmums dažos gados sasniedza 1 miljarda dolāru tirgus vērtību, tā kļūstot par Latvijas pirmo vienradzi. Šajā epizodē es sarunājos ar Printful līdzdibinātāju Dāvi Siksnānu, kuram jautāju to, kas arī citiem var noderēt par mārketingu un pārdošanu internetā, par komandas veidošanu un tās vadību, par personīgās produktivitātes ieradumu attīstīšanu un lēmumu pieņemšanu.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Cilvēkjaudā epizodi par pašaizsardzību vajadzēja jau sen. Uz sarunu aicināju pašaizsardzības un Izraēlas kaujas mākslas KRAV MAGA instruktoruMāri Rizgu. Man šķiet, ka jau tikai šīs sarunas rezultātā esmu kļuvusi piesardzīgāka un prātīgāka. Sarunā man noderēja Māra piedāvājums katram labāk iepazīt savus tipiskos uzvedības modeļus briesmu situācijā.

Neatkarīgi no tā, vai tu jebkad dosies apgūt pašaizsardzību treniņu laikā, Māra stāstītais noderēs, lai varētu izdoties mazināt fiziskas sadursmes notikšanas iespēju vai tā seku nopietnību. Atziņas no Māra teiktā es pie pirmās iespējas atstāstīju vīram un abi kopā nolēmām, kas no tā ir jāmāca mūsu bērniem.

Es iestājos par to, lai mēs katrs un visi mūsu mīļie esam lielākā drošībā, sveiki un veseli. Ticu, ka Māra stāstītais tur dod savu pienesumu, lai tā arī notiktu.

Ja pieteicies uz epizodes beigās pieminēto noderīgumu e-pastu no manis, bet pagaidām to savā e-pastā vēl neredzi, tas, iespējams, ir iekritis kādā citā mapē, bet tu vari to atrast, ja sava e-pasta meklētājā iekopē šo tekstu: “Atsākam noderīgumu e-pastu, lai rudenī vairāk iespēju”.

Savukārt, šeit vari pieteikties uz mūsu jaunumu e-pastu un jau šodien saņemsi pēdējo, ko sūtījām.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Pieauguša cilvēka, tātad – arī tavas, manas un apkārtējo cilvēku, attiecības ietekmē tas, kādu piesaistes (attachment) veidu esam ieguvuši bērnībā. To varam izjust gan darba kolektīva attiecībās, gan mijiedarbībā ar ģimenes locekļiem un savu mīļoto cilvēku. Apdraudējuma situācijās un stresa apstākļos, kad komunicējam ar citiem, mūsu piesaistes veids, par kuru pat varam neko nezināt, ietekmēs to, kā rīkojamies ar otru cilvēku un kā cits cilvēks rīkojas ar mums.

Uz sarunu aicināju Diānu Zandi– zinātņu doktori klīniskajā psiholoģijā, psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti. Sarunā Diānai jautāju skaidrojumus, lai saprastu gan cilvēka paša, gan viņa apkārtējo tādu rīcību, kas reizēm ir grūti saprotama, reizēm apgrūtinoša, reizēm mulsinoša. Par piesaistes tēmu ir vērtīgi zināt gan dažādu kolektīvu vadītājiem, gan jebkuram pieaugušajam, kam svarīgas labas attiecības ar citiem.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Cilvēkjaudas 3.sezonas noslēgumā es un mana kolēģe Ilze atskatījāmies uz mūsu piedzīvojumiem gan Cilvēkjaudas epizodes ierakstot, gan pielietojot dzīvē to, ko ieguvām no sarunām ar mūsu viesiem. Piemēram, kāpēc es līdz šim domāju, ka ierakstu laikā esmu Ilzes kalps, bet viņa - ka uzvedos kā neparedzams bērns, it īpaši - Mārtiņa Rītiņa interviju veidojot. Vai arī - kā piedzīvojumu epizodēs iegūtais man palīdzēja šīs sezonas trakajos periodos, piemēram, kad sasitām ģimenes auto 1900 km attālumā no mājām atpakaļceļam paredzētajā dienā.

Ja Cilvēkjaudas pauzes laikā tev ir sajūta, ka pietrūkst tās dotā satura, kas uzlādē, tad iesaku:
1) reizi nedēļā lasīt manis sūtīto e-pastu ar (maniem) noderīgumiem un iedvesmas avotiem. To vari saņemt tad, ja piesakies Ugunsskola mājas lapā jaunumu saņemšanai;

2) paskatīties, vai tas, ko lieku Instagram, var tevi izklaidēt, uzlādēt vai būt noderīgs. Instagram kontā @ugunsskola es rakstu latviski, bet kontā @laura_dennler komunicēju angliski.

Sarakstu ar sarunā pieminētajām epizodēm skaties sarunas lapā šeit.

Mišels Dennlers strādā IT uzņēmumā, kurā jau piekto gadu nav priekšnieku. Pareizāk, tur katrs pats sev ir priekšnieks, jo uzņēmumā izmanto holakrātijas pārvaldības sistēmu.Katrs darbinieks dara to, ko pats izvēlas darīt un kas ir saskaņā ar notiekošo "komandās". Priekšrocība, ko iesaistītie un uzņēmums tāpēc iegūst, ir ātrums, efektivitāte un cilvēku apmierinātība. Pēc reorganizācijas ieviešanas, kas prasīja apmēram trīs gadus, uzņēmumam katru gadu aug peļņas rādītāji un klientu un darbnieku apmierinātība. Es Mišela pieredzi uzskatu par noderīgu ne tikai kolektīviem, bet arī individuāliem cilvēkiem, jo prasmīgāk izvirzīt mērķus, ātri un iedarbīgi reaģēt uz pārmaiņām, produktīvi risināt problēmas un gudri apieties ar laika, cilvēku un naudas resursiem nozīmē ieguvumus gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē.

Mēs sarunājamies par holakrātijas stratēģijām un domāšanas veidu, kuru noderīgās sastāvdaļas var pārņemt gan tradicionālos kolektīvos, kur ir priekšnieki un padotie, gan arī pārcelt uz cilvēka privāto dzīvi. Piemēram, par vērtību praktisko pielietojumu, kā sākt sarunas vai apspriedes, kurās piedalās vairāki cilvēki, lai iznākums būtu vērtīgāks. Vai - ko darīt, vadot dažāda veida sapulces gan uzņēmuma iekšienē, gan sadarbībā ar partneriem vai klientiem, lai tās būtu produktīvas un lai tajās rēķinātos ar katru iesaistīto. Holakrātija ir par spēju uzņemties atbildību par savu darbu, lai tajā justos labi. Noderīga pieeja dzīvei kopumā.

Mišels nerunā latviski, tāpēc mūsu saruna notiek angliski. Sarunas ievaddaļai apmēram 2 minūšu garumā ir titri latviešu valodā. Šoreiz nevaram piedāvāt pilnas sarunas tulkojumu, jo mūsu laika un finansiālie resursi, kas būtu nepieciešami tā nodrošināšanai, ir vajadzīgi citviet.

Šī nav saruna par to, kā holakrātija darbojas, jo to var noskatīties šajā video (angliski) no Training Lab konferences Rīgā, kurā Mišels uzstājās pirms dažiem gadiem (paldies Elīnai Pelčerei par bezmaksas pieeju šim video Cilvēkjaudas auditorijai).

Sarunas tēmas ar laika norādi:
6:06 A valuable strategy that Michel has taken over from the holacracy approach
(Vērtīga stratēģija, ko Mišels ir pārņēmis no holakrātijas pieejas)

15:45 Introduction into the company Michel is working for, where the holacracy approach is successfully implemented
(Nedaudz par uzņēmumu, kur Mišels strādā un kur holakrātijas pieeja ir veiksmīgi ieviesta)

20:32 How it is to be a boss for yourself, what are the main stereotypes
(Kā ir būt sev par bosu un kādi ir galvenie stereotipi)

27:30 What is so special about meeting strategy in holacracy, how to transfer this approach into the personal life
(Ko noderīgu pārņemt no holakrātijas sapulču stratēģijām un kā to pārcelt arī uz personīgo dzīvi)

55:30 Why it is so easy to approve and implement changes and new ideas, when your company is following holacracy approach
(Kāpēc ir viegli akceptēt un ieviest pārmaiņas un jaunas idejas, kad uzņēmums ievēro holakrātijas pieeju)

1:07:53 How Michel has benefited personally from being his own boss in a big company
(Ko Mišels pats ir ieguvis, kopš kļūšanas par savu bosu lielā uzņēmumā)

1:11:36 What people can still do in their favour, even if they are working in a classic hierarchical company
(Ko cilvēki var darīt savā labā, pat ja viņi strādā klasiskās hierarhijas uzņēmumā)

1:15:11 Being responsible for your own happiness
(Būt atbildīgam par savu laimi)

1:22:24 Why it is so important to know your values; the way to match them with your reality
(Kāpēc ir tik svarīgi zināt savas vērtības un kā veidot to saderību ar realitāti)

1:36:18 Laura’s most difficult client – Michel Dennler
(Lauras vissarežģītākais klients - Mišels Dennlers)

"Spēka lauka" koncepts man noder gan tad, kad cenšos sasniegt to, kas šķiet teju neiespējams, gan tad, kad nejūtos labi un gribu no tā stāvokļa izkļūt, gan tad, kad domāju un lemju, ko ar savu dzīvi vai kādu tās sfēru vēlos darīt tālāk. Esmu pārliecinājusies, ka, ja vēlos kaut ko sasniegt, tad jaudīgākais un saprātīgākais veids to izdarīt ir rūpējoties par sava "spēka lauka" kvalitāti. Lai vai cik sarežģīts uzdevums un lai vai cik liels mērķis stāv cilvēka priekšā, pielietojot "spēka lauka" ideju cilvēks ievērojami paaugstina savas iespējas uz izdošanos.

Šajā epizodē ar Anda Arnicāna piedalīšanos eksperimentējām ar citādāku formātu. Ideja radās tad, kad Andis man teica, lai izveidoju iknedēļas e-pastu ar to, kas iedvesmo un noder man, un lai reizi nedēļā to sūtu viņam un tiem Ugunsskolas vai Cilvēkjaudas sekotājiem, kurus tas interesē. Šodien, kad publicēju šo epizodi, pie Anda un Cilvēkjaudas faniem, kuri ir pieteikušies jaunumiem, nosūtīju pirmo e-pastu ar maniem noderīgumiem. 

Bet cilvēkam, kurš jūt, ka pienācis laiks padarīt savu spēka lauku jaudīgāku, iesaku piedalīties "MANS GPS" programmā, kuru veidoju kā atspērienu un ilgtermiņa iedvesmu, ar kā palīdzību cilvēks vairo gandarījuma un prieka sajūtas savā dzīvē un paaugstina savu vitalitātes līmeni.

P.S. Ja pieteicies jaunumiem, bet savā e-pastā manu 1. ziņu par noderīgumiem neredzi, tad ieraksti tur meklēšanas logā "par man noderīgiem iedvesmas un jaudas avotiem", gan jau to vēstuli tev kaut kur uzrādīs, droši vien iebāzta spamā vai sazinkurvēl). Tiem, kuri jaunumiem nav pieteikušies, bet noderīgumus no manis grib, ir tiem jāpiesakās mūsu mājas lapā (pieteikšanās forma ir uzreiz zem bildes).

Vairāk informācijas par šo epizodi ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

"Es esmu puika no Talsiem, kurš vasarās lāpīja ceļu bedrītes," viņš teica un tad pastāstīja, kā pēc tam "kompānijas pēc" devās studēt mākslu uz Rīgu, tad sāka ceļot pa pasauli, būvējot smilšu skulptūras, ar kurām uzvarēja daudzos konkursos, vēlāk līdzradīja pasaulē populārāko anatomijas grāmatu skulptoriem, kurai sekoja anatomijas grāmata mediķiem, un šobrīd viņš darbojas virtuālās realitātes jomā, kur izstrādā traumu simulācijas spēli ASV armijas ārstu izglītošanai. Tas "vienā teikumā" par to, kāpēc intervēju mākslinieku un uzņēmēju Sandi Kondrātu no Exonicus.

Viņa stāsta mērķis ir citiem parādīt, ka nav svarīgi, no kurienes tu nāc un ko "neproti", svarīgi ir - uzdrošināties teikt iespējām "jā", darot attīstīt savas spējas un pašvērtējumu un nepārtraukti mācīties no savām un citu kļūdām.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Oskars Vailds esot teicis, ka "Uz pasaules viss ir par seksu, izņemot pašu seksu. Sekss ir par varu." Es tajā saskatu jaudu un domāju, ka šī tēma laiku pa laikam iederas Cilvēkjaudas intervijā. Īpaši pavasarī. Atzīšos, ka nav nemaz tik viegli atrast sarunbiedru epizodei, ar kuru saruna par seksu izturētu n-tos kritērijus, pēc kuriem izvērtēju, vai veidot šādu sarunu mūsu auditorijai.

Man piezvanīja draudzene un priecīga stāstīja par Juriju Ohrimenko, kura izglītojošos un aizrautīgos skaidrojumus vecmeitu ballītē par seksuālo baudu attiecībās bija atzinīgi novērtējusi gan pati, gan pārējās dalībnieces, kuras ir nobiedušā vecumā un ar gana ilgu pieredzi. Sazvanīju Juriju un vienojāmies par interviju, kas varētu kalpot par pamatu kvalitatīvām sarunām par seksu (un, iespējams, kaifīgākai rīcībai) starp partneriem ilgstošās attiecībās.

BRĪDINĀJUMS PAR SATURU. Tas ir paredzēts tikai pilngadīgiem cilvēkiem, kuriem ir vismaz 18 gadu. Tā ir saruna par seksu, bez tabu attieksmes un gana detalizēta. Ne katram tā derēs, jo cilvēku gaumes, garastāvokļi un vajadzības atšķiras. Iesaku izvērtēt, vai vēlies šo sarunu skatīties vai klausīties, un, to darot, izmanto austiņas, ja ir risks, ka tās saturu varētu dzirdēt bērni vai cilvēki, kuriem sarunas saturs varētu būt nepiemērots vai izraisīt diskomfortu.

Ja gadījumā tēma tevi interesē, tad Cilvēkjaudā ir vēl 2 epizodes, kas tai veltītas:

Nr 13 par seksu, tā nozīmi un iespējām mainīt situācijas, kas sen vairs neder. Ar Kristīni Balodi

Nr #65 par sievietēm un seksu ilgstošās attiecībās - 8 vīriešu atbildes uz 14 jautājumiem

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Ko darīt, kad neizdodas saglabāt mieru situācijā, kur mums svarīgu cilvēku viedoklis radikāli un pat draudīgi atšķiras no mūsējā. Kad ir un kad nav jēgas runāt ar otru pusi un kā to vislabāk darīt, lai nav veltīgi jātērē savi resursi. Tie ir tikai daži jautājumi, ko šajā sarunā uzdevu mediatorei, Peacelab.eu vadītājai un apzinātas komunikācijas trenerei Ilzei Dzenovskai.

Šajā epizodē es pieminu iepriekšējo sarunu ar Ilzi Facebook platformā par atšķirīgu viedokļu sadursmi. Es un kolēģis tās laikā no Ilzes iemācījāmies daudz vērtīga un ieraudzījām, kāpēc mums katram ir bijušas sarunas, kas, neskatoties uz visām mūsu zināšanām un pūliņiem, beidzās draņķīgi, un ko varam darīt, lai turpmāk iznākums būtu jēdzīgāks.

Šī ir jau trešā Cilvēkjaudas epizode ar Ilzi Dzenovsku, un iepriekšējās divās Ilze stāstīja:

Iespējas apgūt prasmīgāku komunikāciju ir aprakstītas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Cilvēku uzmanību spēcīgi ietekmē draudi dzīvībai, veselībai un drošībai - gan fiziskai, gan emocionālai, gan finansiālai. Karš Ukrainā ir iemesls, kāpēc šajā laikā daudziem ir grūti ilgstoši koncentrēties un noturēt uzmanību uz mērķiem, kuru sasniegšanai vajadzīgs laiks. Šajā sarunā Intelekta attīstības centra vadītājs un uzmanības treneris Oskars Grīslis stāsta,ko cilvēkam ir ieteicams darīt un nedarīt, lai atgūtu kontroli pār savu uzmanību un spēju koncentrēties darbam un sev būtiskajam.

Vairāk informācijas un Oskara ieteiktās grāmatas un citus avotus atradīsi sarunas lapā šeit.

Šeit pieejama informācija par Intelekta attīstības centru un Latvijas Miega projektu.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Šajā sarunā baņķieris Kārlis Danēvičs atbild uz jautājumiem, ko saņēmām pēc nesenās sarunas par finansiālo drošību pieaugošas inflācijas apstākļos. Jautājumi bija par labākajiem risinājumiem mājokļa iegādei, īrei un uzlabošanai, automašīnas pirkšanas laicīgumu, iespējām apgūt investēšanu akcijās un obligācijās, biznesa uzsākšanu, darba atrašanu un daudz ko citu (zemāk redzams jautājumu uzskaitījums ar laika norādi, kurā par to ir runa.

Iepriekšējās Cilvēkjaudas sarunas ar Kārli Danēviču bija:

Ja esi cilvēks, kurš labus darbus un idejas atbalsta ne tikai teorētiski, bet ieliek tajās arī savu daļu praktiska atbalsta, tad būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem, kur šobrīd dzīvo arī bērni no Ukrainas.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Problēmas ar ēšanas ieradumiem bija un ir starp TOP 5 grūtībām ne tikai tad, kad dzīve rit puslīdz sakarīgi, bet arī krīžu laikā - gan personīgās dzīves, gan globālo, piemēram, pandēmijas vai līdzās notiekošās karadarbības iespaidā. Par attiecībām ar ēdienu ir daudz sūdzību un tās sakārtot nav viegli. Tāpēc uz sarunu aicināju dakteri Inesi Milleri, kura gadiem ilgi nodarbojas ar cilvēku atbalstīšanu, palīdzot cilvēkiem pārtraukt neapzinātu, stresa un emocionālo ēšanu, lai izrautos no diētu gūsta un izveidotu līdzsvarotas, veselīgas un priekpilnas attiecības ar ēdienu.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Redzot un jūtot gan pati savu, gan līdzcilvēku sāpes, dusmas, šoku un bailes Ukrainas kara dēļ, es uz sarunu aicināju Induli Paiču, jo gribēju saprast, ko ir jāņem vērā cilvēkam, kurš nevēlas pieļaut, ka pie varas ne tikai valstī, bet jebkurā cilvēkam svarīgā organizācijā, kolektīvā jeb sistēmā nokļūst vai uzturas cilvēki, kuru rīcība ir ļauna vai nejēdzīga un kā rezultātā cieš daudzi līdzcilvēki. Šī ir saruna par strukturālo ļaunumu, kas ir ne tikai karu, bet daudzu nejēdzīgu sistēmu eksistēšanas pamatā. Protams, ka runājām arī par risinājumiem, kas atkarīgi no mums katra.

Indulis Paičs ir teologs, lektors, grāmatu autors, mācītājs ar psihologa un antropologa zināšanām. Viņš ir līdzdibinātājs noētiskās veselības kopienai “Elizeja”.

Sarunas laikā mēs nonācām pie iespējas izveidot sarunu tiem cilvēkiem, kuri vēlas un jau cenšas uzlabot līdz šim neefektīvas vai pat kaitīgas sistēmas. Ja mūsu sarunā sadzirdēji, ka šī ir iespēja, kas tev varētu noderēt, lai satiktu citus rīcības cilvēkus, tad te ir pieteikšanās anketa.

Iepriekšējās Cilvēkjaudas epizodes ar Induli Paiču ir šeit:

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Olgai Kotovai jautāju ieteikumus, kas palīdzētu cilvēkiem turpināt radīt un pārdot to, ko viņi dara laikā, kad daudz neziņas un pieaudzis neadekvāti tēmēts nosodījums sociālajos medijos. Pēdējo nedēļu laikā saņēmu jautājumus no mazajiem uzņēmējiem, amatniekiem, frīlanceriem un māksliniekiem par dažādiem pārmetumiem, ar ko viņi saskārušies sociālajos medijos, publicējot informāciju par savu darbu - gan produktiem, gan pakalpojumiem. Pārmetumu saturs lielākoties ir no sērijas "kā tu uzdošinies tagad kaut ko rakstīt par pārdošanu, ja neraksti klāt, ka gana lielu daļu no pārdotā ziedosi ukraiņiem". Olgas pragmatiskās atbildes ir balstītas viņas biznesa un koučinga pieredzē. Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuri vēlas pārvarēt bailes no nosodījuma un atrast sevī resursus turpināt radīt pat tad, kad šķiet, ka no darba kara kontekstā nav lielas jēgas.

Olga Kotova ir alpīniste, uzņēmēja aviācijas nozarē, viņa ir koučs un divu mazu dvīņu mamma.

Iepriekšējā Cilvēkjaudas epizode ar Olgu bija par par attieksmi gan savas dzīves virsotņu izvēlē, gan ceļu uz tām.

Ja gribi ar Olgu sazināties, tad vislabākais veids to ir izdarīt caur Linked in.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Cilvēku pamatotās raizes par inflācijas negatīvo ietekmi uz ikdienas dzīvi bija iemesls, kāpēc uz sarunu aicināju baņķieri Kārli Danēviču. Kārlis dalījās ne tikai ar praktiskiem ieteikumiem par to, kā samazināt ikdienas izdevumus, prasmīgāk plānojot mājsaimniecības budžetu, un kur ir saprātīgi investēt naudu inflācijas pieauguma laikā, bet arī parādīja, kā savās galvās ierobežot stresa mākoni par izdzīvošanas draudiem, pamanot, ka to veido reizinātāji un nevis saskaitāmie. Noskaties vai noklausies interviju un tu ieraudzīsi, cik šī sapratne ir noderīga ne tikai karā un krīzes situācijā, bet arī ikdienas dzīvē miera laikos.

Ja tev ir jautājumi Kārlim par naudu un finansēm, ņemot vērā inflāciju vai citas sekas, ko rada karadarbība Ukrainā, tad savu jautājumu ieraksti šeit, jo, iespējams, ka Kārlis to atbildēs kādas tiešraides laikā Cilvēkjaudas kanālā.

Iepriekšējā Cilvēkjaudas epizode ar Kārli bija par būtisko ceļā uz panākumiem un par noderīgām grāmatām.

Ja esi cilvēks, kurš labus darbus un idejas atbalsta ne tikai teorētiski, bet ieliek tajās arī savu daļu praktiska atbalsta, tad būsim laimīgi par tavu atbalstu SOS bērnu ciematiem, kur šobrīd dzīvo arī bērni no Ukrainas.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Saruna par to, kā mūsu katra valodas lietošana ietekmē to, kā domājam un kā rīkojamies.
Pamainot to, kā mēs lietojam valodu, mēs arī mainām to, kā domājam un ko spējam paveikt. Linda Apse ir filoloģijas zinātņu doktore, viņas zinātniskās publikācijas lielākoties skar kognitīvo zinātņu tematiku — telpisko uztveri un informācijas apstrādes procesus, domāšanas modeļus un inteliģenci. Linda ir autore grāmatai par Mārtiņu Rītiņu. Viņa lasa lekcijas Rīgas Juridiskajā augstskolā un ir  zinātniskā līdzstrādniece LU Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijā.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Ārsts - psihoterapeits dr. Jānis Vītiņš atbildēja uz jautājumiem par to, kā cilvēkiem saprast savas un savu līdzcilvēku satraucošās reakcijas uz karu Ukrainā un kādas ir iespējas atgūties no tām. Viņš pastāstīja arī to, kā cilvēku reakcijas mainīsies laikam ejot uz priekšu. Dakteri Vītiņu šai sarunai man ieteica dakteris Artūrs Miksons un Linda Apse (autore grāmatai par Mārtiņu Rītiņu), jo, pēc viņu vārdiem, dakteris krīzes komunikācijā ir lielisks - mierīgs un spēj izskaidrot visu viegli un saprotami.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Pēdējie divi gadi ir palielinājuši spriedzi daudzu cilvēku komunikācijā ar savējiem. Vienlaicīgi, attiecības ar mums mīļajiem cilvēkiem bieži vien ir svarīgas, lai mēs justos labi. Bet, ko darīt, ja ir sajūta, ka savējie mūs īsti nesaprot vai ka mēs īsti nesaprotam viņus? Komunikācijas kvalitātes uzlabošana ir viens no būtiskiem aspektiem, lai situāciju uzlabotu.

Šajā, nu jau sestajā sarunā Cilvēkjaudā, dakteris Artūrs Miksons pievērš uzmanību tam, ko varam darīt, ja vēlamies foršāku komunikāciju ar mums svarīgiem cilvēkiem.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Kad decembrī, esot Rīgā, es Instagramā lūdzu cilvēkus man ieteikt lielisku adatu terapijas ārstu, jo vairs nespēju izturēt muguras muskuļu sāpes, es piedzīvoju neparastu situāciju. Man ieteica apmēram astoņus speciālistus. Četrus no tiem ieteica pa vienam cilvēkam, divus ārstus ieteica pa diviem cilvēkiem, vienu speciālistu man ieteica, šķiet, ka kādi trīs vai četri cilvēki, bet dakteri Inesi Kokari no medicīnas centra Medfix man ieteica vairāk kā četrdesmit cilvēku.

Redzot tik milzīgu atšķirību ieteikumu ciparos, loģiski, ka es ļoti pacentos tikt uz ārstēšanu pie dakteres Kokares, kura ir ne tikai adatu terapijas ārste, bet arī algoloģe jeb sāpju ārste un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste. Es gribēju tikt vaļā no mani nogurdinājušajām sāpēm, kuru ārstēšana man vairāku mēnešu garumā līdz tam bija neveiksmīga. Un es ne mazāk gribēju redzēt, kas dakterē ir tāds, kā dēļ cilvēki viņu tik ļoti man slavēja.

Jau pirmajā procedūru reizē man atbilde bija skaidra, un tā es ārstēšanās kursu turpināju, katrā reizē no dakteres uzzinot vēl ko vērtīgu par sāpēm un iespējām no tām atbrīvoties. Beigās saņēmos drosmi un lūdzu dakteri uz interviju Cilvēkjaudā, jo sadzīvot ar sāpēm, kuras var ārstēt, nav situācija, ar kuru mums būtu jāsamierinās. Man šķiet, ka ikviens no mums ir pelnījis aiztaupīt sev nevajadzīgu mocīšanos dažādu sāpju dēļ.

Es neesmu cilvēks, kam ķermenis sāpētu bieži. Un es varu diezgan daudz izturēt. Bet kam to darīt, ja dzīve ar mazāk sāpēm un pat bez tām ir krietni baudāmāka. No sirds ceru, ka šī saruna sasniegs tos cilvēkus, kuriem ir apnicis, ka sāp pašiem vai kādam no viņu mīļajiem.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Simtajā Cilvēkjaudas epizodē es dalos ar stāstiem, kas veidoja Cilvēkjaudu, un stāstiem par to, ko 99 epizodes ir mainījušas manā un Cilvēkjaudas fanu dzīvē. Tie ir stāsti par piedzīvojumiem, par uzdrīkstēšanos un neatlaidību, ļaušanos savam iekšējam kompasam, humoru, aizrautību un risinājumiem, kas dod jaudu un nojauc tabu tēmu ierobežojumus. Paldies ikvienam, kas uzticēja mums savus Cilvēkjaudas stāstus, lai varam šo epizodi izveidot kopā!

Lūdzu, esi un turpini būt cilvēks, kurš pievienojas Kārlim Bardelim, Hospiss.lv un Cilvēkjaudai, lai "pērkot" jūras kilometrus "noķeram" Kārli hospisa mājas celšanā vai, pievienojoties ar saviem 5, 10 vai citas summas eiro ikmēneša ziedojumiem kopā esam jaudīgs spēks un mainām uz labu līdz šim tizlu un biedējošu sistēmu, ar kuru ikvienam no mums reiz būs kāda personīgā pieredze.

Manis pieminētās epizodes, ko veidojām vēl pirms Cilvēkjaudas sarunu ciklā "No iedvesmas uz rīcību" ir šeit.

Īpašs paldies Aya Hasinta par pārsteiguma dziesmu, kas skan epizodes noslēgumā!

Saites pārējai informācijas, kuru pieminu epizodē, atradīsi epizodes lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

No Cilvēkjaudas auditorijas saņēmām lūgumus pievērsties spējai fokusēties, it īpaši - ilgstošākā periodā, jo cilvēki ir pamanījuši, ka noturēt savu uzmanību uz konkrētu uzdevumu ir palicis grūtāk, sevišķi pēdējo gadu laikā. Par šo tēmu uz sarunu aicināju Oskaru Grīsli, kurš ir uzmanības treneris un Intelekta attīstības centra vadītājs. Trenēt cilvēku spēju noturēt savu uzmanību uz veicamo uzdevumu un sev aktuālo ir Oskara specialitāte. Pie reizes pievērsāmies arī tēmai par nebeidzamās sevis optimizēšanas saprātīgām robežām un atpūtu.

Mana pirmā saruna ar Oskaru bija par emocionālo izlādi un to, kā uzlabot savas spējas mentālam darbam.

Oskars ir tēvs 4 bērniem. Intelekta attīstības centrā viņš konsultē bērnus, jauniešus un pieaugušos, tai skaitā, izmantojot biofeedback un neurofeedback. Oskars studē RSU maģistratūrā, ir arī vīru grupas vadītājs ar 25 biedriem un Daudzbērnu ģimeņu biedrības priekšsēdētājs savā novadā.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Cilvēks, kurš prasmīgi komunicē, sasniedz vairāk gan profesionāli, gan privāti. Darbā vai mājās mūsu sarežģījumos attiecībās ar otru cilvēku, visticamākais, problēma ir tajā, kā mēs komunicējam. Par laimi, tā ir prasme, kuru var attīstīt jebkurā brīdī un tā noder visās jomās.

Reiz man ar kādu tuvu cilvēku sanāca pamatīga saķeršanās, kurā abi jutāmies ļoti sāpināti un nesaprasti, saruna bija smaga un tad kādā brīdī pēc nelielas klusuma pauzes viens no mums teica: "Bet kā tā var būt, ka mēs, divi cilvēki, kuri vēl viens otram labu un grib sadarboties, sarunas laikā, kurā cenšamies lietas risināt, jūtamies tik sāpināti?" Tas bija brīdis, kurā sapratu, cik smalka un nenovērtējami svarīga ir nevardarbīgās komunikācijas māksla. Komunikācija ir prasme, kas regulāri jātrenē, un reizēm tas nākas ļoti grūti, taču nu jau pēc vairāku gadu prakses (un gājis man ir visādi) varu teikt, ka tas noteikti ir tā vērts. Ir būtiski apzināties to robežu, kur beidzas situācijas un faktu konstatēšana, un sākas pieņēmumos balstīti "uzbraucieni", kas izārda veiksmīgu komunikāciju. Lai arī emocijās ir grūti saglabāt "veselo saprātu", saruna iegūst pavisam citu rezultātu un pēcgaršu, ja spējam savas sāpes izteikt cieņpilnā veidā pret otru, paliekot patiesam pret sevi.

Ginta Gaumala ir gan vadītāja Argentīnas tango studijā El Abrazo, gan strādā uzņēmumā TrainingLab, kurā viņa veido un vada dažādas biznesa apmācības, tostarp tādas, kas palīdz uzlabot komunikāciju un gaisotni kolektīvā, kur ļoti būtiska loma ir cieņpilnai saskarsmei. Šajā sarunā Ginta dalījās ar stāstiem un piemēriem, kā turēties pie nevardarbīgas komunikācijas principiem, lai saruna ir vērsta uz sadarbību, vienlaikus nenodarot pāri arī sev.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Es izjautāju Sandi,lai iegūtu motivāciju un praktiskus ieteikumus foršākām attiecībām ar savu ķermeni. Tas palīdz ne tikai zināt, ka vajag vingrot, bet arī ļauj uz to regulārāk saņemties un tad redzēt rezultātus – vairāk enerģijas, spēju labāk fokusēties, veselīgāku pašapziņu, samazinātu traumu risku, lielāku spēku un izturību.

Sandis Inzelbergs ir ieguvis čempiona titulus sporta jogā Latvijā, Krievijā un Eiropā. Viņš ir kustībā no rīta līdz vakaram 7 dienas nedēļā bez brīvdienām. No pieredzes varu teikt, ka tad, kad es vai kāds cits no viņa audzēkņiem treniņu laikā čīkst vai dusmojas, jo kaut kas nesanāk, Sandis ar savu neiznīcināmo optimisku katram atrod tādu pieeju, ka cilvēka dzīve savā ķermenī kļūst foršāka.

Sarunā Sandis pastāstīja, kā panākt, ka ķermenis ir enerģisks, lokans, izturīgs un stiprs un ka lieliski strādā arī cilvēka prāts – fokusējoties, esot radošiem un pozitīviem. Šī ir saruna, kuru es pati klausīšos vairākkārt. Īpaši tad, kad sāks uzmākties slinkums vingrot.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

PALĪDZI MUMS IZVEIDOT 100. EPIZODI CILVĒKJAUDĀ!
Padalies ar savu stāstu par to, kā praktiski izmantoji kaut ko no Cilvēkjaudā uzzinātā, lai tavs stāsts iepriecina mūsu komandu un iedvesmo vēl kādu!

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Saruna par cilvēkiem, kuri bērnībā atradās (vai joprojām atrodas) jebkāda veida disfunkcionālā vidē, lai vai cik ilgi vai pat ja tikai nedaudz. Saruna par to, kas par sevi jāsaprot, lai izdotos dzīvot pilnvērtīgi un pašiem savu dzīvi, kurā mūs nebremzē pagātnes pretīgās atraugas, kas ik pa laikam sapin kājas arī tagadnē. Svarīgi, lai saprotam, kā varam pasargāt un atbalstīt arī savus bērnus, ja gadījumā viņiem ir risks augt pat tikai daļēji disfunkcionālā vidē.

Sākotnēji šī saruna bija plānota par pieaugušiem alkoholiķu bērniem (PAB) vai citu atkarībnieku bērniem, tai skaitā - darbaholiķu bērniem, bet jau sarunas laikā, līdz ar Kaspara Simanoviča definīciju par cilvēkiem no disfunkcionālām ģimenēm vai vides, kļuva skaidrs, ka saruna attiecas uz lielāko vairumu no mums.

Manuprāt, Kaspara stāstītais iebliež pa galvu gan saudzīgi, gan vienlaicīgi tā, ka vairs nevar turēt acis aizžmiegtas un izlikties, ka "nemaz jau tik traki nebija" un "ar laiku jau viss pāries". Šī saruna ir būtiska daļa ceļam atpakaļ pie sevis, pie sava prieka, pie veselīgas pašapziņas pat tajos brīžos, kad iet pavisam draņķīgi. Tā ir saruna par iespēju un vajadzību atgūt brīvību.

Šī ir 3. saruna ar teologu Kasparu Simanoviču, kurš ir neoētiskās veselības kopienas "Elizeja" līdzdibinātājs. Mūsu pirmā saruna bija par cilvēkiem ar atkarībām, bet otrā - par cilvēkiem, kuriem ir apgrūtinošas attiecības ar atkarīgiem cilvēkiem jeb līdzatkarību.

Kaspars Simanovičs ir autors nesen izdotai grāmatai"Dienas līdzsvars. Mūžsena gudrība šodienas skatījumā".

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Ingus Augstkalns ir ne tikai veiksmīgs uzņēmējs, bet arī visīstākais piedzīvojumu meklētājs. Viņa aizraušanās ir BASE jumping, kas ir lēkšana no fiksētas virsmas - ēkām, antenām, tiltiem, klintīm un kalniem, izmantojot izpletni, lai piezemētos. Ingus ir arī wingsuit flyer jeb lēcieniem izmanto ne tikai izpletni, bet arī īpašu kostīmu, kas tā konstrukcijas dēļ līdzinās lidvāverei, jo palielina lēcēja virsmu, kas kritiena laikā pretestības dēļ viņu ilgāk tur gaisā un dod iespēju dažādiem manevriem. Tas ir, ja ne pats bīstamākais, tad viens no bīstamākajiem sporta veidiem pasaulē. Viņš ir pirmais latvietis, kurš ar wingsuit izlidoja caur Walenstadt aizu Šveicē. Ingus ir pirmais cilvēks pasaulē, kurš ar izpletni 2017.gadā lēca no Aerones radītā drona. Ingusa paša vārdiem - BASE jumping irsports, kurā tu uzvari, ja no tā izstājies dzīvs.

Ingus uzstājas un stāsta par to, kā pārvarēt bailes. Angliskais termins "Daredevil" viņam lieliski atbilst, bet ir nepietiekošs, jo viņš ir arī ļoti radošs un gudrs cilvēks ar plašām un dziļām interesēm un, kas mani īpaši pārsteidza, apbrīnojamu empātiju.

Mūsu saruna jūlija garā vakarā bija ne tikai par lēcieniem, baiļu pārvarēšanu, bet arī biznesu, viņa jaunāko projektu - vētras tuneli un dzīvotmākslu.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Kristīne Virsnīte (TV personība, uzņēmēja un influencere) un es, Laura Dennler no Cilvēkjaudas, nolēmām pastāstīt katra savu pieredzi par bedrēm, šķēršļiem un risinājumiem ceļā uz spēju sajust un paļauties uz savu iekšējo navigācijas sistēmu jeb savu G.P.S. - gandarījuma un prieka sajūtu, kas dziļumā saka priekšā, ko darīt gan apjukuma pilnā ikdienā, gan tad, kad šķiet, ka tas, par ko sapņo un ko gribi, ir nesasniedzami.

Tā ir saruna ne tikai par cenu sevis apšaubīšanai, par izdegšanu, darot savu sapņu darbu, bet arī par ceļu uz lielāku drosmi rīkoties un risinājumiem, mācoties ticēt sev un savai spējai sasniegt to, kas sākumā šķita nereāli.

Mēs runājām arī par Kristīnes veidoto video sēriju projektu par jaunāko piedzīvojumu Āfrikā, kurp viņa ar vīru devās, lai izglābtu savus tupmākos trakos piedzīvojumus. Ja gribi laicīgi uzzināt, kad šie video būs pieejami skatīšanai, tad pieseko Kristīnei viņas Instagram kontā vai Facebook.

Savukārt, es sarunā pieminēju jaunāko Cilvēkjaudas komandas projektu, jo mēs drīz vērsim durvisuz pieteikšanos treniņam, kur dalībniekiem palīdzēšu:

atjaunot saikni ar katram savu iekšējo GPS;attīstīt spēju uzturēt sevī motivāciju un enerģiju ilgtermiņā;iegūt no savas cilvēkjaudas vairāk.

Mēs nevarēsim šajā programmā uzņemt visus gribētājus, tāpēc ikvienam piedāvāsim iespēju noskatīties bezmaksas lekciju par to "KĀ SAPRAST UN ATBALSTĪT SEVI TAGAD, LAI IZDODAS DARĪT TO, KO NEDARI, PAT JA ZINI, KA TEV TO VAJAG". Tikko šī lekcija būs gatava, tā nosūtīsim to visiem, kuri ir pieteikušies Ugunsskolas jaunumu saņemšanai, kā norādīts šajā lapā.

Sekot savam iekšējam kompasam nav viegli, bet vēl grūtāk ir tam nesekot. Mēs ceram, ka kaut kas no Kristīnes un manas pieredzes dos idejas vai vismaz iedvesmos cilvēku, kuram savs tālākais ceļš nav redzams tik skaidri, kā šobrīd gribētos.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

Šajā sarunā izjautāju Latvijas pavārmākslas lielmeistaru Mārtiņu Rītiņu par meistarību, kas attiecas gan uz restorānu, gan komandu, gan pieredzi apkalpojot daudzu valstu ietekmīgākās amatpersonas. Jautāju viņam arī par drosmi būt citādam, jo Mārtiņš ir unikāla un spilgta personība ar reti aizraujošu dzīvesstāstu, kuru tagad ir iespējams izlasīt nesen izdotajā Lindas Apses grāmatā par viņu: “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš”.

Mārtiņš ir restorāna “Vincents” šefpavārs, uzņēmējs, kulinārijas TV raidījumu vadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Es vismaz 20 gadu garumā apbrīnoju viņa darbu. Izlasot viņa grāmatu un aprunājoties ar viņu par mani aizkustinošākajām nodaļām viņa grāmatā, es tagad apbrīnoju vēl viņa atklātību un drosmi.

Ja gribi lasīt grāmatu, kas saviļņo, uzjautrina, liek jēgpilni aizdomāties un uzdzirkstī iedvesmu, tad “De Profundis – Mārtiņš Rītiņš” ir tāda grāmata, tāpēc esmu to ieteikusi visiem, kam stāstīju par savu sarunu ar Mārtiņu.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Šajā sarunā ar dakteri Sandru Vestermani pievērsāmies laimei un tam, kā to uztver un saprot cilvēka smadzenes. Daktere skaidroja, kas būtu jāņem vērā saistībā ar laimes sajūtu, ja raugāmies no neirozinātnes viedokļa. Ir daudz un dažādu darbību, ar kurām pavisam reāli varam ietekmēt savas iespējas justies vai nejusties laimīgiem.

Uz dakteres Vestermanes lekciju “Laimes neirobioloģija”, kā arī uz citām vērtīgām lekcijām, var pieteikties, rakstot uz e-pastu eneirologs@inbox.lv.

Informācija par šo un citām Cilvēkjaudas sarunām ar dakteri ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Kad mājās vai darbā esam saistīti ar cilvēku, kuram ir traucējoša atkarība, kas nepatīkami ietekmē mūsu dzīvi, tad ir ļoti iespējams, ka, pat paši to nezinot, arī mēs esam atkarīgie. Atkarīgi no cilvēka, kuram ir atkarība, kā rezultātā mēs to negatīvā veidā jūtam savā dzīvē un par to maksājam ar laiku, spēku, sirdsmieru, prieku, naudu, zaudētām iespējām. Bieži vien mēs šādu atkarību nespējam sev atzīt – līdzīgi, kā atkarīgajam ir grūti atzīt savu atkarību no kaut kā. Kaspars Simanovičs saka, ka nav būtiski, kāda atkarība ir mūsu līdzcilvēkam – atkarība no saldumiem, no pornogrāfijas, no ēdiena, no iepirkšanās, no adrenalīna, no sociālajiem medijiem, no destruktīvas uzvedības attiecībās, no alkohola, nikotīna, datorspēlēm vai azartspēlēm, utt, un ka līdzatkarība ir tāda pati atkarība kā citas. Šī saruna ir, lai palīdzētu līdzatkarīgam cilvēkam ieraudzīt atkarības un līdzatkarības mehānismu, kas palīdz iet ceļu uz brīvības atgūšanu.

Pirmo sarunu ar Kasparu Simanoviču par atkarību mehānismu atradīsi šeit.

Kaspars Simanovičs ir teologs un kopā ar kolēģi Induli Paiču vada noētiskās veselības kopienu “Elizeja”, kur organizē noderīgu pārdomu ciklu par atkarībām: “Es eju 12 soļus”. Video no šīm tiešraidēm var redzēt viņu YouTube kanālā.

Kaspars Simanovičs ir izdevis grāmatu "Dienas līdzsvars", kas ir ceļabiedrs ikvienam, kurš nolēmis kādu brīdi paieties pa senās gudrības iemītajām takām, kuras aprakstītas Sīraha gudrības grāmatā, kas tapusi 2. gs. pirms Kristus dzimšanas un pieder pie tā saucamās «gudrības literatūras», kas atspoguļo cilvēces uzkrātās zināšanas un izpratni par ikdienas dzīvi, attiecībām, garīgi-reliģiskām patiesībām, vērtībām un ētiku. "Dienas līdzsvars" lasītājs ieraudzīs, ka cilvēce patiesībā vienmēr risina vienus un tos pašus jautājumus, un mēs neesam izņēmums. Slimības, vecums, nāve, kari, dabas kataklizmas, attiecības, brīvība, labklājība, dzīves jēgas meklējumi – katram laikmetam, katrai paaudzei jāatrod savas atbildes. Grāmatu var pasūtīt Elizejā (info Elizejas Facebook lapas sadaļā "Par") vai nopirkt "Jāņa Rozes" un "Globusa" grāmatnīcās.

Informācija par sarunā pieminētajiem avotiem ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

Oļegs Ņikitins ir darba vides stratēģis un viņam ir vērtīgas zināšanas par biroja telpu iekārtošanu, lai ne tikai veicinātu darbinieku produktivitāti, bet arī ietaupītu izmaksas un radītu vēlamo priekšstatu par iestādi klientiem un sadarbības partneriem.
Uztvere par ierasto darba vidi mainās, Oļega Lietus Agency palīdz iekārtot darba telpas, ņemot vērā uzņēmuma specifiku un darbinieku vajadzības, kā arī iepazīstina ar jaunākajām pētījumos balstītām tendencēm un dažādām stratēģijām, kā padarīt biroja vidi produktīvāku. Oļegam ir arī vērtīgiieteikumi, ko ņemt vērā arī strādājot no mājām, jo arī tur apkārtēja vide nav mazāk svarīga un ir būtiski, ka tā palīdz fokusēties mērķiem, nevis kavē tos sasniegt.

Sarunas lapa ir šeit - https://ugunsskola.lv/cilvekjauda90/

SARUNAS PIETURPUNKTI: